Zīdītāji ar rozā brillēm. Par Nacionālā teātra izrādi «Riests»

Asprātīgs vērojums par cilvēkattiecībām, tās preparējot dabaszinātnieka acīm. Tāda ir jokumentālā izrāde "Riests", ko Latvijas Nacionālajā teātrī iestudējis režisors Valters Sīlis, balstoties dramaturģes Lindas Rudenes oriģināldarbā. 

Meklē līdzīgo, nevis atšķirīgo

Ja ieskatās vērīgi dabā un ikdienā, tad redzams, ka astes spalvu spodrināšana un demonstrēšana, brīdinoša šņākšana, nadzīga un neatlaidīga lakstošanās, tehniska apgredzenošana un citi vairāk vai mazāk cilvēkam pašsaprotami, pārsteidzoši vai pat komiski "priekšnesumi" dzīvesbiedra meklēšanas procesā vieno dzīvnieku pasauli ar cilvēku pasauli. Šīs atšķirīgās romantisko attiecību veidošanas taktikas ir pamatā izrādei "Riests", kura aizpilda patukšo komēdijas žanra plauktiņu Latvijas teātros ar svaigu skatupunktu uz cilvēku attiecību komisko dabu. 

Luga "Riests", kas ir režisora Valtera Sīļa iestudējuma pamatā, ir dramaturģes Lindas Rudenes darbs, kurš 2019. gada vasaras izskaņā ieguvis 1. vietu Latvijas Nacionālā teātra izsludinātajā lugu konkursā. Ar Lindu Rudeni Valteram Sīlim pēdējos pāris pandēmijas saraustītajos gados Latvijas Nacionālajā teātrī jau tapuši vairāki kopīgi darbi, kuri cilvēcisko attiecību risināšanā ņem vērā dažādus dabas aspektus. Piemēram, izrāde-pastaiga "Pilsēta" stāsta par mūsdienu urbānajiem džungļiem ar saviem izdzīvošanas likumiem, bet izrāde-pastaiga "Mežs" izaicina skatītāja viedokli par meža lomu cilvēka dzīvē un tā apsaimniekošanu. 

Izrāde "Riests"

Šoreiz dramaturģe pēc padziļinātas dokumentālas izpētes atklāj interesantus faktus dzīvnieku pasaulē atjautīgā, košā valodā, nereti spēlējoties ar terminiem. Piemēram, pielāgojot apgredzenošanas jēdzienu no putnu pasaules cilvēkveidīgo laulībām, skumji kopsavelkot arī statistikas datus kā vienai sugai, tā otrai sugai, demonstrējot apgredzenošanas un atgredzenošanas rādītājus.

Dramaturģe vienādo cilvēku un citu dzīvu būtņu uzvedības stratēģijas un izceļ to līdzību partnera meklēšanas laikā. Meklē nevis atšķirīgo, bet līdzīgo. 

Lugas iestudējumu tā veidotāji nosauc par jokumentālu izrādi, krustojot jokus ar dokumentalitāti. Tas sasaucas ar darbiem, kuri ierindojas "mockumentary" kategorijā, ar ko saprot it kā dokumentālu stāstu, bet ar izsmiekla, parodijas vai realitātes imitēšanas elementiem. Jokumentālisms – tā šai gadījumā ir pasmīnēšana par to, ka cilvēks ir tikai viena no dzīvnieku pasaules sugām.

Smiekli Nacionālā teātra Jaunajā zālē ir ne vien kompliments dramaturģiskajam materiālam un aktieriem, bet arī atzīšanās konkrētās situācijas atpazīšanā. 

Dramaturģe pielīdzina cilvēku pārējām dzīvām būtnēm uz šīs planētas. Viņa dzēš sugas atdalošo līniju, atklājot, ka cilvēks ir tāds pats dzīvnieks kā citi, tikai ar citu valodu, kurā skaņu skaits sasniedz daudz vairāk tūkstošus nekā, piemēram, saucienu skaits putnu pasaulē vienas sugas robežās. Līdz ar to arī cilvēkveidīgo pasaulē pastāv vairāk pārpratumu savstarpējās attiecībās. 

Skats no izrādes "Riests"

Lakstošanās dzīves krātiņā 

Ekokritiski paraugoties, iestudējumā cilvēks ir ielikts ainavā kā viena no daudzām sugām, kas mīt uz planētas Zeme un kura ne ar ko daudz neatšķiras no citām sugām, tādā veidā nokāpjot pakāpienu zemāk no tā pasaules skatījuma, kur cilvēks ir visa centrā. Ar šo apzināto kustību dramaturģe arī panāk komiskumu savam darbam, kur cilvēciskās kaislības tiek skaidrotas ar dzīvnieciskiem instinktiem. Izrādē minētās dažāda mēroga un klimata dzīvnieku sugas un to uzvedība, kura atspoguļojas izrādes varoņos, pasvītro cilvēka dzīvniecisko dabu, kura nereti balstās iepriekšminētajos dabiskajos instinktos. Raksturojot konkrētu sugu, dramaturģe pielaiko cilvēkam tā būtību kā masku, kura tīri labi sader ar pašu cilvēku. Kā zināms, karnevāls nojauc jebkādas hierarhiskās attiecības, vertikalitātes vietā ienākot horizontalitātei, un atbrīvo no vispārpieņemtās kārtības, neattaisnojot savu rīcību. Tā izrāde top par sava veida karnevālu, kur cilvēkam rozā brilles ļauj neredzēt ikdienības krātiņu. 

Izrāde "Riests"

Raksturojot izrādi, ir vēlme pārfrāzēt kāda kalorijām pārsātināta šokolādes batoniņa reklāmas saukli, kas teic: "Tu neesi tu pats, kad esi izsalcis."

Skatoties izrādi "Riests", varētu visnotaļ droši teikt, ka tu neesi tu pats, kad riesto jeb kad esi sava partnera meklējumos.

Citi tās sauc arī par rozā brillēm, kuras deformē pasaules objektīvu uztveri un tādējādi arī pašu rīcību tajā, padarot citu acīm īpatņa uzvedību šai rozā periodā par visnotaļ komisku. Jo taču tik cilvēciski saprotamu, ka zirgam jāsmejas.  

Tiesa, gaismu mākslinieces Lienītes Slišānes veidotā gaismu spēle izrādes laikā vairāk atgādina tumšo, šekspīrisko burvju mežu, kurā maldās primitīvais mugurkaulnieku tipa zīdītāju klases primātu kārtas hominīdu dzimtas ģints pārstāvis – cilvēks. Taustoties pustumsā un paļaujoties uz saviem gadsimtu gaitā nezūdošajiem instinktiem,

skatītājam ļauj smaidīt par to, cik ļoti cilvēks līdzinās citām dzīvām būtnēm. Turklāt šoreiz ne jau tikai cilvēkveidīgiem pērtiķiem, bet pat tārpiem, kas dzīvo cilvēka zarnu traktā. 

Izrāde "Riests"

Teicējs Dāvids jeb Deivids, kura lomā ir veiksmīgi iejuties Ģirts Jakovļevs, sēž mīkstā klubkrēslā uz paaugstinājuma un stāvlampas blāvajā gaismā prātā pārlapo dzīvnieku uzvedības raksturojumus, kuri vienlaikus pārtop par cilvēcisko kaislību ceļvedi. Teicējs populārzinātnisku komentāru veidā saistošākajos novērojumos dalās ar skatītājiem, noraugoties uz notiekošo no malas vai, precīzāk sakot, mazliet arī no augšas, simboliski ieņemot dzīvesgudrā vietu klubkrēsla kalnā. Tēla pamatā ir teju gadsimtu uz šīs planētās mītošais britu dabaszinātnieks un dokumentālo filmu komentētājs sers Deivids Atenboro, kura vārdā pat ir nosauktas padsmit augu un dzīvnieku sugas, tostarp arī jau izmirušas.

Pārējo telpu scenogrāfe Ieva Kauliņa košiem krāsu triepieniem sienas gleznojumā pārvērtusi par dažādu klimatisko joslu raibu vizualizāciju, ietverot šajā eklektiskajā ainavā dažādas, Latvijai eksotiskas dzīvnieku sugas – lauvas, tīģerus, makakus, bišu dzeņus, žirafes un citus dzīvniekus. Zīmētās dekorācijas pastiprina izrādes komisko garu. Telpas priekšplāns ir mainīgs, vien ar dažiem scenogrāfijas elementiem – galdiem, krēsliem, gultām, mīkstām rotaļlietām – askētiski ilustrējot norises vietu, kur ainas noskaņu pastiprina gaismu scenogrāfija. 

Aktiermeistarības muskuļa treniņš

Divās stundās ar astīti aktieri – Jana Ļisova, Romāns Bargais, Laura Siliņa, Igors Šelegovskis – izdzīvo gan saturiski, gan formas ziņā daudzveidīgas situācijas: no reālpsiholoģiskas spēles līdz dzīvnieku ķermenisko izpausmju riesta laikā ilustratīvas atdarināšanas. Šīs zoomorfās starpspēles starp ainām, kurās aktieri iemājo dzīvnieka kažokā vai spalvās, šķiet, ne vien izraisa skatītājos spēcīgāku reakciju, bet arī ļauj tās izbaudīt pašiem aktieriem un trenēt to aktierisko plastiku, piemēram, komiski pievilcīgs ir aktieru Igora Šeļegovska un Romāna Bargā šņācošais, atriezto zobu "duelis". Jo, kā skaidro enciklopēdijas, riestošana nozīmē dzimumuzbudinājuma laikā izturēties attiecīgai zīdītāju, putnu, rāpuļu sugai raksturīgā veidā, reizumis arī ar morfoloģiskām jeb ķermeniskām pārmaiņām. 

Neverbālie jeb nevārdu kodi ir daudz izteiksmīgāki, lai pietuvinātu cilvēku dzīvnieku pasaulei. Līdz ar to

aktierspēle ir veiksmīgāka tajās ainās, kurās ir mazāk dialogu un kurās aktieri ķermeniski un ar mīmikas palīdzību ilustrē riestošanai tipisko uzvedību, ko detalizēti komentē izteiksmīgā teicēja balss.

Tajās ainās asprātīga aktierspēle kalpo kā ilustrācija. Vietumis, kur teicēja izglītojošie komentāri izskan paralēli aktieru savstarpējiem dialogiem, ainu tīrība zūd, nomācot vienam tekstam otru. 

Pārāk izstieptas laikā un aktieriski blāvas šķiet reālpsiholoģiskās ainas, piemēram, klasiskais dienesta romāna stāsts, divu jaunu sieviešu kautrpilnā saskatīšanās bibliotēkā vai dzimšanas dienas ballītes aizkulises istabā ar aizvērtām durvīm. Tām pietrūkst dinamikas un garšvielu šķipsniņas aktierspēlē, kas varētu piešķirt varoņiem vairāk individualitātes, neiekrītot stereotipisku situāciju modelēšanā.

Tā kā ne formas, ne satura ziņā minētās ainas nepārsteidz, arī to garums šķiet subjektīvi izstiepts laikā un nemanāmi sāk skatītāju garlaikot.

Iespējams, tas, kas skatītāja pieredzi padarītu košāku, būtu daudzveidīgāka, pārspīlētāka kustību režija tajās, vēl vairāk attālinoties no ikdienības.

Spilgtākā un šim pandēmijas laikam tuvākā ir virtuālās iepazīšanās aina, kas smalkjūtīgi ironizē par partnera meklējumiem iepazīšanās vietnē "Tinder". Asprātīgā aina veidota ar objektu teātra paņēmieniem, vizualizējot divus iepazīšanās kāro būtņu saziņas veidošanas centienus, ļaujot digitālās vārsmas runāt mākslīgajam intelektam Latvijas Radio ilggadējās ziņu diktores Sandras Glāzupas samtainajā balsī un ar baltām bumbiņām vizualizējot tik satraucošo "typing" statusu, esot tērzētavā un gaidot otras puses atbildi. Cilvēciski silta un pārliecinoša ir klausāmaina, kas balstās šo divu varoņu telefonsarunā, ko ierunājuši Jana Ļisova un Igors Šelegovskis.

Ģirta Jakovļeva teicējs Dāvids uz trīsdesmitgadnieku lakstošanos noraugās ar vieglu, izprotoši tēvišķu smīnu, kas ir pat saklausāms viņa komentāros.

Dzīvesgudrais teicēja stāstījums pretstatā jauno, mīlētgribošo cilvēku izdarībām rada priekšstatu, ka mīlas skurbuma apmātība lielākoties skar vēl nepieredzējušos šai vienam otra iekarošanas frontē.

Par dinozauru vārdā "mīlestība", izrāde klusē. To, vai un kā atšķiras partnera aplidošanas stratēģijas un izpausmes dažādos vecumos, izrāde neizstāsta.

Ja tāda dramaturģiska iecere būtu bijusi, iespējams, tas ļautu arī aktieriem savus varoņus atsevišķās ainās portretēt izteiksmīgāk un spēcināt aktiermeistarības muskuli. 

Neskatoties uz mazuma piegaršu, kas izrādes pirmajā pusē reizi pa reizei piemeklēja, darbs, kas ir piesātināts ar mazākzināmiem faktiem par dzīvnieku pasauli un ar atjautīgiem salīdzinājumiem un kontekstuāliem skaidrojumiem, visticamāk tomēr raisīja smaidu skatītāju pandēmijas uzvilkto masku aizklātajās sejās. Cerams, ka dramaturģiskais materiāls atradīs ceļu ne tikai pie iestudējuma skatītājiem izrādes formā, bet arī pēc kāda laika pie lugas lasītājiem grāmatas vākos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt