Izrādes pieteikumā teikts: “Kad visi četri kucēni ir atvadījušies no savas mammas, Suņu vīrs viņus ved uz pilsētu, lai pārdotu. Pilsēta ir dzīva un mainīga, tā veidojas un pārveidojas, cilvēki un suņi sadzīvo tajā visi kopā. Un tālāk jau no katra saimnieka atkarīgs, vai viņš ir gatavs pieņemt sava suņa bezierunu mīlestību.”
“Sinerģija starp suni un cilvēku ir grūti izskaidrojama,” stāsta režisors Jānis Znotiņš. “Tā ir bezierunu mīlestība no vienas puses un spēja vai nespēja to pieņemt no otras. Mēdz teikt – kāds suns, tāds saimnieks. Bieži vien suns pats izvēlas savu saimnieku, un tajās reizēs nereti šis teiciens ir vietā.
Mūsu stāsta galveno varoņu likteņi tiešā veidā saistīti ar viņu saimniekiem, taču jautājumā, vai cilvēkam ir vajadzīgs suns, pašiem suņiem šoreiz nav nekādas teikšanas.”
Latviešu rakstniece Regīna Ezera (1930-2002) savā 1975. gadā sarakstītajā stāstu grāmatā “Cilvēkam vajag suni” ir teikusi: “Arī suņa sirdij ir savs sāpju mērs, to kā glāzi var pieliet tikai līdz malām, jo pārējais jau līst pāri malām un garām.”
Ar šo stāstu starpniecību, kas ir arī autores mīlestības piemineklis suņiem, režisors Jānis Znotiņš un dramaturģe Ance Muižniece ielūkosies pusaudžu sirdīs, viņu pieaugšanas sāpēs un priekos.
Izrādes radošajā ansamblī arī scenogrāfe Pamela Butāne, kostīmu māksliniece Inga Siliņa, komponists Jēkabs Nīmanis, gaismu un video mākslinieks Jānis Sniķers.
Lomās Aigars Apinis, Kārlis Freimanis, Rihards Jakovels, Ingus Kniploks, Juris Laviņš, Mārtiņš Liepa, Mārtiņš Meiers, Māra Mennika, Ilze Pukinska, Ieva Puķe, Rihards Rudāks.
