Elektra ir viens no populārākajiem sengrieķu mitoloģijas tēliem. Visos darbos un to interpretācijās Elektras tēlam ir viena kopīga iezīme – vēlme atriebt sava tēva slepkavām.
Izrāde stāsta par Menonu ģimeni. Tāpat kā visiem citiem arī Menoniem ir skeleti skapjos – tikai daudz ļaunāki. Menonu dzimtas stāsts risinās 19. gadsimta 60. gados Jaunanglijas pilsētiņas nomalē pēc Amerikas Pilsoņu kara beigām.
"Izrādes pamattēma ir nevis cilvēka sadursme ar nepielūdzamo likteni, bet gan personības sadursme ar dziļi cilvēka iekšienē noglabātajiem noslēpumiem, kaislībām un vēlmēm. Savdabīgas pārdomas par tām mācībām, ko cilvēcei snieguši šausminošie un bezjēdzīgie kari, iekšējā refleksija un sirdsapziņas parādīšanās cilvēka dvēselē – tas ir mūsu laikmets, kas turpina mīta likteni un "pārraksta" tā nobeigumu," norādīts izrādes aprakstā.
Režisore Inese Mičule par darbu sacīja: "Ar šo izrādi gribu šodienas kara realitāti savienot ar tām mūžīgajām morāles kategorijām, par kurām tiek runāts lugā, atgādinot, ka pastrādāto noziegumu vaina nekur nepazudīs. Ļaunums nepazūd, ja to neaptur. Kā dzimst ļaunums? No kurienes, ja mēs visi piedzimstam vienādi? Kāpēc tad kādā jaukā dienā cilvēks nogalina otru? Acīmredzot tas vienmēr ir bijis pašā cilvēkā – karš tam ir indikators. Un tas ir skumji."
Jau 1926. gadā Jūdžins O’Nīls (1888–1953) savā piezīmju žurnālā aizdomājās, vai ir iespējams uzrakstīt mūsdienīgi psiholoģisku lugu, sakausējot to vienā veselumā ar seno grieķu traģēdiju sižetu. O’Nīla vēršanās pie antīkā mīta bija saistīta ar krīzes iestāšanos viņa laika intelektuālajā un garīgajā sfērā, kura izveidojās pēc Pirmā pasaules kara. Taču atšķirībā no Eshila un Sofokla – O’Nīls neuzskatīja, ka slepkavība var būt taisnīga. Viņš bija iepazinies ar seno grieķu tekstiem, vācu filozofa Nīčes idejām, Freida un Junga psihoanalīzi, to visu iekļaujot savā jaunajā darbā "Sēras piestāv Elektrai" (1931), nodēvējot par "visambiciozāko lietu, ko esmu risinājis."
Izrādes radošajā ansamblī arī scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis un komponists Emīls Zilberts.
Lomās Aksels Aizkalns, Rūdis Bīviņš, Kārlis Freimanis, Ingus Kniploks, Mārtiņš Meiers, Inese Pudža, Ieva Puķe, Diāna Krista Stafecka.
