Kultūršoks

Kultūršoks: «Kāpēc atkal sadārdzinās un kavējas JRT pārbūve?»

Kultūršoks

Kultūršoks: «Kā pandēmija ietekmējusi gatavošanos Dziesmu un Deju svētkiem?»

Kultūršoks: «Kāpēc atkal sadārdzinās un kavējas JRT pārbūve?»

Vai JRT aktieri uz savas skatuves atgriezīsies ar spieķīšiem rokās? Birokrātija kavē ēkas pārbūvi

No Jaunā Rīgas teātra (JRT) pārbūvei piešķirtajiem līdzekļiem – 37,3 miljoniem eiro – apgūta tikai puse naudas. Birokrātiskie šķēršļi, kas saistīti ar tāmju saskaņošanu, liek objektu pamest celtniecības apvienības "SBSC" apakšuzņēmējiem, kuriem šāda muļļāšanās nav ekonomiski izdevīga, un būvlaukumā 150 celtnieku vietā strādā 55. Lai varētu turpināt darbu objektā, apvienības dalībnieks – "Skonto būve" ieguldījis savus līdzekļus – 4 miljonus eiro.

ĪSUMĀ: 

  • JRT pārbūvē paveiktas divas trešdaļas darbu.
  • Valdība palielina rekonstrukcijas budžetu vēl par 2,69 miljoniem eiro un atkal pārceļ teātra ēkas nodošanas termiņu. 
  • Būvdarbu raitu norisi kavē mēnešiem ilgā tāmju saskaņošana. 
  • Lielās birokrātijas dēļ objektu atstāj celtniecības apvienības "SBSC" apakšuzņēmēji.
  • Lai noturētu sadarbības partnerus un nekavētu darbu, būvuzņēmējs "Skonto būve" teātra pārbūvē ieguldījis savus līdzekļus. 
  • Arhitekte Zaiga Gaile sola, ka "teātris būs brīnišķīgs", kad tiks galā ar darbiem. 
  • JRT aktieris Vilis Daudziņš cer, ka neatgriezīsies uz Lāčplēša ielas 25 skatuves ar spieķīti rokās. 

JRT pārbūvētājiem jau ir ko parādīt

Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš dzīvo Lāčplēša ielā un atzīst, ka, ik dienu garām ejot teātra ēkai, no malas daudz neko nevar redzēt. Tāpēc aktierim medusmaize esot brīži, kad arhitekte Zaiga Gaile vai viņas biroja pārstāvji aicina apskatīt, kā teātra pārbūve virzās uz priekšu: "Tas ir piedzīvojums, tā ēka ir milzīga, noslēpumaina. Tās pārmaiņas ir grandiozas, zem zemes ir vesela pilsēta. Izbūvētas telpas un laukumi darbnīcām un dažādām noliktavām utt. Tas viss ir tik bezgala vilinoši, tas ir tā, kā tev visu laiku pa gabalu rāda kaut kādu dāvanu, bet – tagad nē, tev ir dzimšanas diena šogad, bet dāvanu saņemsi nākamgad, un nākamgad atkal pārsien citu lentīti un saka – tev nākamgad tā dāvana būs."

Arī LTV raidījumam "Kultūršoks" bija ekskluzīva iespēja apskatīt, cik tālu būvnieki ir tikuši ar Jaunā Rīgas teātra vēsturiskās ēkas rekonstrukciju, kurai pēc sākotnējā termiņa bija jābūt pabeigtai jau 2020. gada nogalē. Šobrīd pēc ēkas pārbūves pasūtītāja – VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētāja Renāra Griškeviča aplēsēm ir pabeigtas divas trešdaļas darbu: "Ir pabeigtas jumta konstrukcijas, 95% pabeigta stiklotā fasāde, visas nesošās konstrukcijas. Pašlaik notiek intensīvi darbi ar inženierkomunikācijām, noteiktās sadaļās jau ir iekšdarbi. Intensīvi darbi "black box" zālēs, arī ir uzlikts lielais lifts skatuves dekorācijām. Apjoms ir milzīgs un pavisam reāli un pēc pašreizējām prognozēm arī realizēts darbs līdz nākamā gada martam."

Būvniecības darbi Jaunā Rīgas teātra ēkā

Rekonstrukcijas projekts kļuvis vēl dārgāks

Pēc arhitektes Zaigas Gailes projekta JRT ēkas rekonstrukcija Lāčplēša ielā 25 sākās 2017. gadā ar sākotnējo budžetu 19 miljoni eiro. Taču nekas nenotika, kā plānots. Sākot būvdarbus, parādījās plaisas apkārtējo māju sienās. Būvnieki vainoja arhitektu tehniskos risinājumus, tikmēr būvuzraugi – izmantoto tehnoloģiju pārkāpumus, un 2019. gada vasarā pēc vairāk nekā pusgadu ilgas dīkstāves VNĪ pārtrauca līgumattiecības ar pirmo teātra būvnieku "RERE BŪVE 1". Pie teātra rekonstrukcijas ar budžetu, kas jau bija sasniedzis 29,9 miljonus eiro 2020. gada pavasarī ķērās nākamā konkursa uzvarētājs – apvienība "SBSC" ar jauno gala termiņu – 2022. gada vasara. Tagad budžets sasniedzis jau 37,3 miljonus eiro, pieskaitot valdības maijā apstiprināto pārbūves maka papildinājumu – 2,69 miljons eiro.

Būvniecības uzņēmuma "Skonto būve" valdes loceklis Juris Pētersons skaidro, ka projekta sadārdzinājums sācies ar Covid-19 pandēmiju: "To institūcijas kādu laiku negribēja atzīt, bet nu nācās to atzīt. Kovids mums bija divus gadus, un tad vēl Ukrainas karš. Mēs konstatējām, ka ir lielas problēmas ar līgumu izpildi jau pagājušajā gada noslēgumā, par ko arī informējām gan pasūtītāju, gan Finanšu ministriju. Nu tagad viss ir, tikai gaidām to papildu naudu." Arhitekte Zaiga Gaile atzīst, ka, strādājot pie projekta, tik augsta inflācija netika prognozēta: "Arī piens un maize kļūst dārgāki, nerunāsim nemaz par dzīvokļa kurināšanu. VNĪ rūpīgi izvērtēja kovida, kara, būvmateriālu cenu pieaugumu, piegādātāju pieaugumu, benzīna pieaugumu, un paldies valstij."

Zaiga Gaile ir pārliecināta, kas ar jauno budžeta palielinājumu būs pietiekami, lai projektu pabeigtu.

Arhitekts Reinis Liepiņš uzskata, ka JRT pārbūves projekta izmaksas ir ļoti augstas, taču tās jāvērtē, skatoties uz valsts maksātspēju: "Ja tāds ir pasūtījums, tad tā vajag, mani drīzāk uztrauc budžeta ieņēmumu pozīcija, nevis izdevumu. No kā mēs ņemam to naudu, ko nodokļu maksātāji par to saka. Tas ir jautājums."

Arhitekts Reinis Liepiņš

VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs skaidro, ka nauda atrasta, pārskatot VNĪ projektus: "Ir kaut kādi ietaupījumi, kas bijuši, kur tika atrasti līdzekļi. Arī no nākotnes finanšu plūsmas, no citiem projektiem. Tas ir komplekss pasākums, un, ja mēs runājam par kopējo projektu grozu un finansējumu nākotnē, būs jāmeklē līdzekļi arī no citiem projektiem vai arī kāds projekts nākotnē arī jāapstādina vai jāsamazina realizētā projekta apjoms." Griškevičs gan neprecizē, kuri projekti nākotnē Jaunā Rīgas teātra pārbūves sadārdzinājuma dēļ cietīs.

Naudas plūsma projekta realizācijā ir ļoti lēna

Pēc arhitektes Zaigas Gailes stāstītā – galvenā problēma rekonstrukcijas pabeigšanai ir lēnā naudas plūsma. Birokrātisku šķēršļu rezultātā izmantota tikai puse no piešķirtās summas: "Diemžēl visu kavē mūsu valsts sistēma. Es nesaku, ka pasūtītājs VNĪ. Viņi nav vainīgi, viņi ir pakļauti šai sistēmai, kura nepārtraukti kontrolē, ļoti ilgstoši skaņo, vēlreiz skaņo, vēlreiz kontrolē, šaubās. Mums ir katru nedēļu apmēram 10 stundu "Zoom" sanāksmes, kur mums par katru pozīciju ir jāskaidro. Tad katru pozīciju apstiprina VNĪ, ja izmaiņas ir lielākas, tad mums ir jādodas skaņot un uz ekspertīzi, un tad tas nāk atpakaļ un nonāk pie celtniekiem, kuriem varbūt cena neder, tad atkal atpakaļ pie VNĪ. Tā par katru lampu mēs te ņemamies ļoti ilgus mēnešus.

Tā ir valsts sistēma, kas saviem pilsoņiem neuzticas.

Viss ir orientēts uz to, ka tūlīt kāds nozags, piemānīs, un ir milzīga armija, ko neviens jau neaprēķina – cik maksā tai juristu armijai visās pusēs, kuri nepārtraukti kaut ko ar lielām aizdomām kontrolē."

Arhitekte Zaiga Gaile

Arhitekts Reinis Liepiņš, kura darbu sarakstā ir vēsturiskās Rīgas preču stacijas pārbūve kultūrtelpā "Hanzas perons", atzīst, ka privāts pasūtītājs nevarētu atļauties tādu laika patēriņu un līdz ar to izdevumus, kādus pieļauj valsts sistēma: ""Hanzas perons" bija vienkārši īss šāviens, bija gads projektam un būvniecība pusotrs gads, tātad kopā 2,5 gadi no pirmās dienas līdz atvēršanai, tas ir neticami, bet tā tas ir. Tur bija privāts pasūtītājs, un es domāju, ka mums tur nebija administratīvās kavēšanās nekādas, tai skaitā birokrātiskās lietas, bezgalīgās tāmju saskaņošanas, ko es esmu pieredzējis arī valsts objektos, tas arī paildzina. Es arī saprotu, ka nav jau vienkārši pieņemt dažādus lēmumus, bet tas ir diezgan ilgi. Administratīvais, birokrātiskais slogs būvniecībā ir šobrīd milzīgs, un arī saskaņošanas process ir liels, un tās ir divas dažādas realitātes."

Būvnieks JRT projektā iegulda pats savu naudu

Lai darbi varētu turpināties, gaidot juristu atzinumus, būvnieku apvienības "SBSC" dalībnieks – uzņēmums "Skonto  būve" – projektā ieguldījis savus līdzekļus – 4 miljonus eiro. Uzņēmuma valdes loceklis Juris Pētersons stāsta, ka cita ceļa, kā turpināt darbu, nav bijis: "Redziet, apmēram pusi no sava darba laika es pavadu, runājot ar apakšuzņēmējiem, kuri vienkārši iet projām no šī objekta, un kaut kā mēģinot viņus pierunāt palikt un solot, un arī pats ticot tam, ka spēšu izpildīt, ko mēs solām. Ja pirmā sapulce ar visaugstākajām instancēm, respektīvi, pasūtītāju, Finanšu ministrijā notika 16. februārī, nu tad arī mēs teicām apakšuzņēmējiem – nu vēlākais marta beigās mēs varēsim ar jums pilnībā norēķināties, tad marta beigās, pēc tam aprīļa beigās, nu maija beigās puse jau šeit vairs nav.

Viņi jau nevar gaidīt, viņiem veikali nedod materiālus vairs ārā, un tagad prasa 100% priekšapmaksas, nu tas kovids un Ukrainas karš tomēr ir darījis savu."

Pēc Zaigas Gailes teiktā, būvlaukumā 150 celtnieku vietā šobrīd strādā tikai 55: "Latvija nekur netiek uz priekšu, tāpēc ka tā birokrātija pati sevi baro un ļoti daudzi cilvēki iet prom no celtniecības nozares, tāpēc ka viņiem vienkārši nav spēka ar to tikt galā. To jums pateiks jebkura būvfirma."

Būvniecības darbi ēkā

JRT trupa turpina pacietīgi gaidīt

Tikmēr Jaunā Rīgas teātra aktieri pacietīgi gaida atgriešanos mājās. "Tabakas fabrika" bija paredzēta kā teātra pagaidu mājvieta uz dažiem gadiem, bet trupa te ir iestrēgusi jau piecas sezonas, un ir pilnībā skaidrs, ka paliks arī sesto. Pa šo laiku teātrī ienākusi un drīz diplomus saņems jaunā aktieru paaudze, kuriem šī ir pirmā un vienīgā mājvieta.

"Mans pirmais teātris bija Daugavpils teātris, un tāds tas arī paliek, viņiem šis. Šī ēka, šī vieta, šī smarža, šie dēļi, šī zāle, gaisma, kolēģi, un tas viss, kā viņi izauga kopā ar mums un ir kļuvuši par mūsu kolēģiem, un tagad visi kopā iesim jaunās grimētavās, kā tur tas viss sadalīsies, tas vēl būs interesants stāsts, bet es vienkārši gribu sagaidīt, kad tas beidzot notiks," saka aktieris Vilis Daudziņš.

Aktieris Vilis Daudziņš

Arhitekte Zaiga Gaile sola, ka teātris būs brīnišķīgs: "Mums tikai jātiek līdz galam. Tās ir augstās tehnoloģijas, un Rīgā tādas zāles nav kā divas "black box" zāles, kas ir aprīkotas, akustiski nevainojamas, un gaismas mums ir labas. Viss būs ļoti skaisti, es jau vienmēr saku – tā jau nav tikai Latvijas lieta, visā pasaulē kultūras būves kavējas. Kavējas dramatiski līdz tiesām, konfliktiem." Arhitekts Reinis Liepiņš min dramatisku piemēru – Eiropas rekordistu: "Varbūt, ka kuriozs, bet īstenībā diezgan nopietns piemērs par Londonas Nacionālo teātri, kas teātra ēkām varētu būt nopietna atskaites sistēma. Iecere būvēt teātri parādījās 1904. gadā. Un ēka tika pabeigta 1979. gadā, tātad 75 gadi." Vilis Daudziņš cer, ka būvnieki ar JRT pārbūvi tiks ātrāk galā:

"Es pa šiem pieciem gadiem nosirmojis esmu. Mēs te visi veci esam palikuši.

Baigi negribētos uzkāpt uz jaunās skatuves jau ar spieķīšiem. Tas būtu smieklīgi. Visa šī gaidīšana ir drusku smieklīga. Mēs mēģinām uz to raudzīties ar humoru, jo citādi visādi būtu jāraugās ar dusmām."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt