"Te nodalās tās plūsmas, te ir apmeklētāju, skatītāju [telpas], tur tālāk otrā stāvā teātrim ir ģērbtuves un grimētavas," arhitektu biroja "Sudraba arhitektūra" vadītājs Reinis Liepiņš iepazīstina, kādas pārvērtības pāris mēnešu laikā ir piedzīvojusi bijusī Valmieras katlu māja. "Lielākā pozīcija bija ieliet jaunu, siltu grīdu, tad bija jāsaprot – kas turas, tas turas; viss, kas neturas, tas tika noņemts nost, un tā dažādu detaļu estētika, kas ir it kā atstāta, protams, tas ir tas, kas veido šo vienkāršotas, industriālas telpas interjeru. Jūs jau redzat, šīm telpām ir tāda liela brīvības pakāpe, te nav stīvie vestibili, samts, ko mēs esam pieraduši 19.–20. gadsimta teātrī redzēt, tas ir kaut kas cits. Kopumā ņemot, manuprāt, teātris šeit varēs veiksmīgi strādāt."
Meklēt pagaidu mājas aizvadītajā rudenī rosināja problēmas, kas radās teātra ēkas rekonstrukcijas darbu laikā.
Reinis Liepiņš turpina:"Valmieras Drāmas teātrim ir aizķeršanās ar ēkas pārbūves, rekonstrukcijas darbiem, tāpēc teātris 1. oktobrī pieņēma lēmumu, ka varētu nākt uz "Kurtuvi", tātad divarpus mēnešu laikā mēs esam kopā ar visu projektēšanu, ar inženiertīkliem izveidojuši pielāgotu telpu Valmieras Drāmas teātra vajadzībām."
Oktobrī, pirms darbu sākšanas, visai grūti bija noticēt Valmieras teātra direktores Evitas Ašeradenas optimismam, ka jau decembrī te būs izrādes un būs arī ikgadējie Ziemassvētku koncerti.
""Kurtuve'' radās, saprotot apstākļus, ka nebūs tas teātris [gatavs], ka lauzts līgums – "Nekustamie īpašumi" to lauza ar būvnieku un, pateicoties tam, ka bija iespējams ātri rezervēt naudu, pateicoties tam, ka mums ir labākā pilsēta pasaulē – Valmiera –, mēs varējām to izdarīt divu mēnešu laikā. No idejas brīža līdz šim brīdim divarpus mēneši – tas ir neticami, un man liekas, ka arī visi būvnieki ir gandarīti, ka šādā situācijā, ka, lai ir daudz kas nepabeigts, mēs varam nākt iekšā un vest skatītājus, un te ir silti, kas nav mazsvarīgi," uzsver Ašeradena.
Bet, protams, ir jautājums, kā tik īsā laikā izdevies gan iziet iepirkumu procedūras, gan arī rast finansējumu. Turpina Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei"): "Mēs saņēmām valsts finansējumu pagaidu telpu izbūvei un piemērošanai, tas no valsts ir 250 tūkstoši un aptuveni tikpat daudz no pašvaldības arī tiks pielikts klāt."
Bijusī katlu māja teātra pagaidu mājvietai nav izraudzīta nejauši, te jau Valmieras vasaras teātra festivāla laikā tika spēlētas teātra izrādes, kā arī šo ēku jau iepriekš bija iecerēts veidot kā laikmetīgās mākslas telpu "Kurtuve". Līdz ar to darbi te notiek, arī domājot par to, lai pēc teātra aiziešanas nebūtu daudz jāiegulda, lai taptu šī mākslas telpa. Arhitekts Reinis Liepiņš vērtē, ka šī industriālā ēka būs pilsētai ieguvums arī nākotnē: "Tas unikālais šajā projektā ir tas, ka vienkārša, industriāla telpa atrodas pašā pilsētas centrā, uz galvenās pilsētas ielas. Es varu apgalvot, ka tā gandrīz nekur pasaulē nav, jo parasti uz industriālām ēkām ir kaut kur jādodas, tur jādodas kaut kādā industriālā vidē, tur diezgan grūti ir pielāgot tās telpas, jo parasti diezgan lieli ir attālumi; tāpēc es tajā mākslas telpā saskatu lielu potenciālu tieši atrašanās vietas dēļ. Prieks ir par to, ka mēs neiztērējām daudz naudas, tātad tas ir arī ekonomisks projekts."
Bet kas šobrīd notiek teātra ēkā? Septembrī vairāku iemeslu dēļ tajā rekonstrukcijas darbi apstājās. "Šobrīd ir līgums ar mūsu pašu kompāniju "Aimasu" par teātra konservācijas darbiem un par nepieciešamākiem būvdarbiem, lai tiešām ēka nebojātos un lai nebūtu problēmas nākotnē, un vienlaicīgi arī saprotu, ka drīzumā tiks sludināts būvdarbu pabeigšanas konkurss, pabeigšanai tiks meklēts jauns būvnieks, mums sola divu gadu laikā pabeigt, turēsim pie vārda," sacīja Jānis Baiks.
Teātrī cer, ka rekonstrukcijas darbi atsāksies, bet savu simtgadi, kas būs šoruden, teātris atzīmēs "Kurtuvē".
