Rīgas cirka ziloņu stallī «Kvadrifrons» izspēlē izrādi par komponista attiecībām ar varu

Jauns vīrietis vēlā nakts stundā kādu gaida – varbūt mīļoto, bet sagaida nepazīstamas, melnā tērptas personas, kuras ierodas neaicinātas. Liekas, it kā gar durvīm kāds skrāpētos un censtos iekļūt iekšā. Teātra trupa “Kvadrifrons” Rīgas cirkā iestudējusi muzikālu teātra izrādi “Zvēri ir nemierīgi”, kuras pamatā ir notikumi krievu komponista Dmitrija Šostakoviča dzīvē 20. gadsimta 30. gados.

“Izrādes ideja ir mūzikas teātrī likt kopā daudzus dažādus slāņus, telpa kā vēstījums, mūzika – Šostakoviča stīgu kvarteti, kustība – buto deja, aktieris Āris Matesovičs. To visu kausēt kopā, veidot spēcīgu sajūtu, ko nozīmē gaidīt pēc šādas kritikas, ka kāds var atnākt pakaļ,” Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” skaidro trupas “Kvadrifrons” dramaturgs Evarts Melnalksnis.

Izrāde balstīta uz laikmeta liecībām, dzīvesstāstu, literatūras un Šostakoviča mūzikas izpēti. Par viņa operu “Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta” 1936. gadā avīzē “Pravda” parādījās "recenzija", kuras virsraksts citēja autoritārās padomju valsts vadoņa Staļina teikto: "Juceklis mūzikas vietā." Šī publikācija iezīmēja padomju varas radītu lūzumu starp revolucionāriem, radoši brīviem avangarda meklējumiem un mākslai uzspiestu stagnāciju. Izrāde “Zvēri ir nemierīgi” atklāj, ko nozīmē būt jaunam un radošam politiski sarežģītā laikmetā, ko nozīmē atrasties garīgajā ieslodzījumā. Tā vēsta par jaunu mākslinieku, kurš nonāk sadursmē ar sava laika sabiedrību, politiku un ideoloģiju.

“Pirmā reize, kad man ienāca prātā, ka vajadzētu runāt par varu un indivīdu, bija, kad apmēram pirms pusotra gada nokļuvu Rīgas cirka bijušajā ziloņstallī, kas ir savdabīga telpa, kur ir kaut kas no Pompejiem, Kolizeja. Tāds drūmums,” atklāj Melnalksnis.

Viņš arī min, ka Šostakovičs viņam ir svarīgs autors.

Izrādi veidojis režisors no Vācijas Mārtins Mučlers, kurš Rīgā ieradies, Melnalkšņa aicināts, abi jau iepriekš sadarbojušies Vācijā. Režisors arī pats rakstījis izrādes tekstu, ko Melnalksnis tulkojis latviski. Izrādes tekstam izmantots Daniila Harmsa stāsts, Annas Ahmatovas dzeja, Staļina un „Pravdas” teksti no 20.-30. gadiem.

“Mūsu mērķis nebija veidot biogrāfisku stāstījumu, mums bija interesanti to sajūtu dabūt iekšā,” bilst Melnalksnis.

Izrādes sakarā tās autori min terminu “mūzikas teātris”. Mučlers atzīst, ka tas ir jauns jēdziens arī Vācijā.

“Arī Vācijā tas vēl ir tāds „nišas jēdziens”, kurš, manuprāt, ietver lielu potenciālu, bet ir vēl ļoti maz iestudējumu, kas ir starp lielajiem operu iestudējumiem uz lielām skatuvēm un kamerdarbiem, performancēm arī ar dejotāju piedalīšanos. Tādu ir relatīvi maz, tāpēc mūzikas teātris varētu ieņemt šo relatīvi tukšo nišu,” uzskata Mučlers.

Mučlers vērtē, ka "mūzikas teātris" varētu būt viss, kas saistās ar muzikalitāti, laikmetīgumu un laika garu, ar laika gara skaņu. Tā var būt mūzika, bet tā var arī nebūt mūzika.

"Esmu pats redzējis četras stundas garas operas, kas absolūti nav muzikālas šādā izpratnē, un esmu redzējis dejas teātri, kurā nav mūzikas, bet tas ir muzikāls, jo teksts ir strukturēts muzikāli.

Te ir runa arī par teksta dominanci. Es pats esmu studējis literatūrzinātni, man patīk teksti, bet teātrī es esmu eksperimentējis, nelietojot tekstu kā galveno atslēgu,” atklāj Mučlers.

Izrādē “Zvēri ir nemierīgi” galvenajā lomā ir "Kvadrifrona" aktieris Āris Matesovičs. Tajā piedalās arī buto dejotājas Simona Orinska un Ieva Putniņa, kā arī stīgu kvartets ar mūziķiem Madaru Gaili, Līvu Plociņu-Janovu un Māru Botmani no "Sinfonieta Rīga", kā arī Pēteri Trasunu no Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra. Dramaturģijā liela nozīme ir arī bijušajam Rīgas cirka ziloņu stallim, kur arī notiek izrāde, – ar šo vēstures piesātināto telpu strādā scenogrāfe Anda Skrējāne un gaismu māksliniece Jūlija Bondarenko.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti