Kultūras rondo

Literatūrzinātne un dzejrade. Iznācis Ivara Šteinberga pirmais krājums "Strops"

Kultūras rondo

Laikmetīgās mākslas centrā "Kim?" atvērts mākslas "Melnais tirgus"

Dmitrijs Petrenko Dailes teātrī iestudējis Regīnas Ezeras "Zemdegas"

Regīnas Ezeras poētiskā valoda uz skatuves – Dailes teātrī tapusi izrāde «Zemdegas»

Pieminot Regīnas Ezeras 90 gadu jubileju, Dailes teātrī dramatizēta un iestudēta izrāde "Zemdegas" – režisora Dmitrija Petrenko un dramaturģes Justīnes Kļavas sadarbības rezultāts. Lai arī pirmizrāde jau notikusi pašiem izrādes veidotājiem, satikšanās ar skatītāju vēl priekšā – tā paredzēta paredzēta 2021. gada 8. janvārī.

Romāns uz teātra skatuves

Regīnas Ezeras romāns "Zemdegas” nāca klajā 1977. gadā un kļuva par vienu no rakstnieces labākajiem darbiem. Dailes teātra Mazajā zālē to iestudējis režisors Dmitrijs Petrenko, bet Justīne Kļava veidojusi romāna dramatizējumu. Iestudējuma veidotāji cieši turas pie literārā pirmavota, kas vēsta par kādu Latvijas mazpilsētu Mūrgali un tās iedzīvotāju raibajiem likteņiem un sarežģījumiem.

Iestudējuma “Zemdegas” režisors Dmitrijs Petrenko Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” stāstīja, kā izjutis romāna tēlus un tematiku:

“Kaut kā lasot es sapratu, ka Regīna Ezera ir rakstījusi par ļoti dzīviem cilvēkiem. Tur nav neviena ne laba, ne slikta cilvēka.

Tur nav neviena plakana tipāža. Katrs ir ne tāds, kā liekas sākumā un katram ir tādas dilemmas, tādas cīņas un izvēles,

ka es tikai varu iedomāties, kā viņa kā rakstniece ir redzējusi tās dzīves, un cik grūti viņai pašai ir bijis pieņemt to pasauli, kurā viņai arī bija jādzīvo. Man šķiet, ka tas ir ļoti grūti cilvēkam un māksliniekam, kāda bija viņa, ar tik trauslu dvēseli.”

Režisoram tas ir pirmais iestudējums, kurš veidots pēc latviešu literatūras klasikas darba. Viņš atzīmēja, ka galvenā doma iestudējuma veidošanā bijusi palikt uzticīgiem Regīnas Ezeras romāna būtībai.

“Te ir tiešām milzīgs nopelns dramaturģei Justīnei Kļavai un aktieru ansamblim, kas to pieņēma un kas strādāja pie tā, lai Regīnas Ezeras valoda šeit paliek, lai tā skan, lai izrāde skan,” stāstīja režisors.

“Varbūt ir viegli to lasīt un saprast, bet to iedzīvināt ir ārkārtīgi grūti, tas prasa no aktieriem arī nedaudz citu tehniku, citu eksistēšanu uz skatuves.

Mēs to ilgi meklējām un kad trāpījām, tad vienmēr bija tāda uzvaras sajūta, ka tas sanāk. Tāpēc šis darbs ir ļoti atšķirīgs no iepriekšējiem, ko es esmu taisījis. Mūsu uzstādījums bija, ka mēs gribam, lai tas ir Regīnas Ezeras darbs, ne tikai mūsu dramatizējums un inscenējums.”

Publicitātes foto

Jauniestudējums vēl gaida savu pirmizrādi ar skatītājiem, tāpēc darbs pie izrādes turpināsies.

“Mums pašiem šausmīgi žēl, ka mēs nevaram parādīt šo darbu skatītājiem. Bet mēs respektējam to, ka ir šādi ierobežojumi, jo acīm redzot tie šobrīd ir nepieciešami. Mēs turpināsim strādāt pie šīs izrādes, to nevar iesaldēt, jo tai ir jāiespēlējas. Mēs strādāsim un spēlēsim to paši sev, lai tad, kad būs iespēja to parādīt skatītājiem, izrāde būtu gatava un tā joprojām būtu dzīva,” skaidroja režisors.

Šekspīriskas kaislības Latvijas mazpilsētā

Izrādes darbība norit kādā Latvijas mazpilsētā, atklājot vietējo iedzīvotāju ilgas, bailes, arī viņu pagātni. Un, kā teikusi Regīna Ezera, "aplami no augšas raudzīties uz provinci – arī provincē noris šekspīriskas kaislības”. Režisors Dmitrijs Petrenko, lasot Regīnas Ezeras romānu "Zemdegas”, saskatījis personāžos un viņu likteņos dziļumu, jo tajā ir gan latviešu liktenis, gan arī katra personiskās izvēles.

“Šis romāns ir īpašs ar to, ka viņi visi grib kaut ko mainīt. Viņi jau ir gatavi, viņi jau iet uz to un kaut kā neizdara to.

Man šķiet, ka tā ir šī romāna unikālā lieta literatūrā un šobrīd teātrī šajā izrādē – visi galvenie notikumi gandrīz notiek, bet nenotiek līdz galam.

Man šķiet, ka tā ir mūsu cilvēku un Latvijas sabiedrības pazīme joprojām šodien,” skaidroja režisors.  

Izrādes tēma ir par cilvēku vēlmi dot sev otro iespēju – dzīvot citādāk, pieņemt citus lēmumus, citas izvēles – par to izrādes scenogrāfijā tieša norāde, jo ik pa laikam iedegas uzraksts "Otrā iespēja”. Dmitrijs Petrenko atzina, ka darbs pie iestudējuma bijis jautājumu un atklāsmju pilns.

“Man šķiet, ka tas ir tieši par mums, ka mēs ļoti gribam kaut ko darīt, izlemt, mainīt, skriet, kliegt, šķirties, mīlēt, un tad, kad mēs esam jau milimetra attālumā, kaut kas ar mums notiek,” stāstīja režisors. “Man bija ārkārtīgi interesanti pētīt visas šīs līnijas un šos cilvēkus. Kas tad ar tevi notiek, ja tu paliec, kur esi? Un tas jautājums: "Vai cita dzīve, tā otrā iespēja, tas vienmēr ir labi?"”

Iestudējumā piedalās liels aktieru ansamblis. Aktieris Imants Strads iejuties provinces skolas direktora Askolda Kasparsona lomā. Viņš atzina, ka rakstnieces tēlainās valodas iedzīvināšana uz skatuves nav tas vieglākais uzdevums.

“Tas ir sarežģīti, jo daudzos dialogos mums ir izmantoti iekšējie monologi, kurus autore ir rakstījusi ar savu rakstnieces tinti. Un tie ir ļoti poētiski. Es it kā to varu attaisnot, jo esmu latviešu valodas un literatūras skolotājs,” stāstīja aktieris.

Publicitātes foto

Aktrise Anete Krasovska, kura spēlē Kasparsona meitu Leldi, savukārt atzina, ka lugas tematika viņu mudinājusi pārdomāt mūsdienu dzīves īpatnības.

“Viss romāns "Zemdegas", viņā ir ļoti daudz vientulības, ļoti daudz skumju. Manuprāt, mūsdienu cilvēks mūsdienu pasaulē sāk kaut kur lēnām maldīties,” stāstīja aktrise. “Mūsdienu cilvēkam, pēc manām domām, ir ļoti grūti sadzirdēt pašam sevi. Un šeit, šajā romānā, katrā ainā ir vientulība, skumjas, dažādas vēlmes. Mēs ļoti bieži šodien kaut kur tam visam skrienam garām.”

Muzikālā un vizuālā noskaņa

Iestudējuma vizuālajā tēlā ir atsauce uz pagājušā gadsimta 70. gadiem, ko askētiski un gaumīgi ieskicējušas scenogrāfe Marija Ulmane, kostīmu māksliniece Baiba Litiņa un video māksliniece Paulīne Kalniņa.

Publicitātes foto

Izrādei ne tikai dziesmas, bet visas muzikālās epizodes komponējis Jānis Šipkēvics. Mūziķis atzina, ka iestudējuma noskaņa sasaucas ar viņa paša mūzikas veidoto atmosfēru.

“Mēģinot krāsot esošo stāstu, kurš ir ļoti tēlains un spilgts, tāds smaržīgs, gan saldi, gan rūgti smaržojošs kā tāds īsts rudens, ir sajūta, kas te cauri virmo, un šī sajūta man pašam arī ir pazīstama. Es muzikāli labi jūtos šajā tonalitātē.

Es centos nevis komplimentēt tam, ar ko mums asociējas Regīnas Ezeras darbi vai stilistika, bet censties atrast savu rakursu, savu ļoti personīgu šīs dienas skatījumu uz skanisko pasauli.

No sevis es nespēju aizbēgt pārāk tālu, bet tas joprojām ir manu interešu teritorijā. Es arī biju ļoti pārsteigts par dažādām kombinācijām un saskarsmes punktiem, kuros, redzot, kas notiek uz skatuves, es ieraudzīju šīs skaņas pavisam savādāk,” savu darbu raksturoja Šipkēvics.

Darbs pie šī iestudējuma arī mūziķim bijis īpašs: “Šī bija pirmā reize, kad es jutos, kā turot roku uz pulsa, es zināju, kura epizode ar kuru skaņu audumu ir sapīta kopā un kamdēļ tas tā ir noticis. Man ir prieks gan par šīm mazajām skaņu pastiprinošajām epizodēm, gan par dažām dziesmām, kuras es radīju šai izrādei radošā tandēmā ar Martu Pujātu.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt