Pa ceļam ar Klasiku

Garīgās mūzikas festivālā ienāk džezs! Studijā - RDKS gospeļu kora vadītāja Una Stade

Pa ceļam ar Klasiku

Helmers Pavasars. Visu, ko piedzīvoja 20. gadsimts un Latvija, piedzīvoja arī viņš

Piedzīvot, redzēt un izjust cirka brīnumu. Saruna ar "Re Rīga!" rīkotāju Mārtiņu Ķiberu

Piedzīvot, redzēt un izjust cirka brīnumu Rīgas cirkā. Intervija ar festivāla «Re Rīga!» rīkotāju

Festivāls "Re Rīga!" jau septīto gadu atkal iebraucis pilsētā, taču pirmo reizi tas notiks Rīgas cirkā. "Tas ir tikai likumsakarīgi, jo Rīgas cirkam un festivālam ir kopīgi mērķi popularizēt cirku, ļaut cilvēkiem piedzīvot, redzēt, izjust, kas ir cirka brīnums," par cirka svētkiem, kas notiks 20. un 21. augustā, stāsta festivāla "Re Rīga!" radošais direktors Mārtiņš Ķibers.

"Taču ir arī otra svarīga lieta: Rīgas cirks kā ēka šobrīd piedzīvo diezgan lielas pārmaiņas. Jau nākamgad sāksim rekonstrukciju, kas pirmajā posmā saistīta ar ēkas energoefektivitāti. Pati 131 gadu vecā celtne, ko būvējis pirmais latviešu arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis, ir vēsturisks piemineklis. Šogad noslēdzās metu konkurss, un arhitektu kompānija šobrīd izstrādā tehnisko projektu,” atklāj Ķibers.

Kā zināms, jau ilgāku laiku Rīgas cirks no Merķeļa ielas puses ir slēgts, tāpēc ieeja festivālā būs no Alfrēda Kalniņa ielas puses. "Tā kā festivāls būs iespēja vēl apskatīties Rīgas cirka ēku un arēnu, kāda tā ir šobrīd, un piedzīvot festivāla garu, jo

festivāls jau ir kā tāds uzplaiksnījums – divas trīs dienas tas katru gadu augustā parādās un tad pazūd, bet Rīgas cirks paliek.

Un ir prieks, ka tas attīstās modernā 21. gadsimta cirka virzienā, kas ir ļoti aizraujošs mākslas veids – salīdzinoši jauna māksla, kas aizsākusies tikai pagājušā gadsimta beigās. Protams, cirka saknes meklējamas senajā Ēģiptē. Bet laikmetīgais cirks ir jauna mākslas forma, kas attīstās un meklē iespējas, kā sevi parādīt. Mākslinieki mēģina, sadarbojas, miksē deju, aktiermākslu un mūziku," stāsta Mārtiņš Ķibers.

Kas tad īsti ir mūsdienu cirks, un kā tas atšķiras no tradicionālā cirka? "Mūsdienu cirks pirmām kārtām ir izglītības sistēma, kas drusku mainījusies," skaidro Ķibers.

"Tradicionālā cirka mākslinieki vairāk attīstās vienas cirka disciplīnas ietvaros.

Tradicionālais cirks ir ļoti paredzams – tur ir numurs, klauns, numurs, klauns. Laikmetīgajā cirkā galvenais ir stāsts: tie nav atsevišķi numuri, bet vesela izrāde, ko veido dažādu disciplīnu kombinācijas.

Tiek izmantotas arī senās cirka disciplīnas – žonglēšana, akrobātika, tramplīni, gaisa akrobātika un tamlīdzīgi, bet tas tiek kombinēts un caur to izstāstīts stāsts. Laikmetīgais jeb modernais cirks meklē sadarbību ar citām mākslas formām – piemēram, deju teātri, aktiermākslu, izrādēs paši mākslinieki nereti spēlē mūzikas instrumentus.

Protams, man nav nekas pret tradicionālo cirku - galvenais jau ir dzīvnieku neizmantošana tajā, kas sākās jau pagājušā gadsimta beigās Eiropā un turpinās: daudzās valstīs ir aizliegumi. Tāpat kā Latvijā – cirkā drīkst izmantot tikai mājdzīvniekus. Šai ziņā arī sabiedrība attīstījusies – tā evolucionē.

Cirks kā mākslas forma ir noteikti vajadzīgs, bet dzīvnieki tajā nebūtu jāizmanto."

Apvienība "Defracto" izrādē "Dystonie"

Šogad festivāla "Re Rīga!" galvenā viešņa būs apvienība "Defracto" no Francijas, kas ar izrādi "Dystonie" 21. augustā plkst. 20.00 uzstāsies Rīgas cirka arēnā. Gijoms (Guillaume Martinet) un Eriks (Eric Longequel) ar žonglēšanu iepazinušies, studējot zinātni. Lai arī mākslai izdevies abus pārvilināt savā pusē, abu tieksme pēc meklējumiem un eksperimentiem nav pārgājusi. Mākslinieki darbojas ar prieku un apņēmību un ir pārliecināti, ka žonglēšana vieno ķermeni ar priekšmetiem laikā un telpā. Viņi žonglē ne tikai ar priekšmetiem, žonglēšana ir viņu attiecības ar ārpasauli, žonglēšana ir viņu pastāvēšanas veids šajā pasaulē. Pat ja izrādes nosaukums izklausās nopietns, "Dystonie" demonstrē jaunu žonglēšanas valodu, kas par svarīgo runā ar priecīgu un spēcīgu enerģiju. Izrāde ieguvusi vairākas starptautiskas balvas.

"Tas ir mazliet smieklīgs stāsts par šī gadsimta lielo kaiti, un šī ir viņu versija, kā ar to tikt galā," atklāj Ķibers.

"Kompānija specializējas žonglēšanā, bet nekādā ziņā negribētu to nosaukt tikai par žonglēšanu. Tā ir deja kopā ar performanci – ļoti laikmetīgi, tai pašā laikā arī smieklīgi.

Tikko viņus otrreiz redzēju Beļģijā, festivālā Gentē – bija stāvovācijas! Tas būs tāds īsts ķirsītis uz cirka tortes."

Žonglēšana, taču šoreiz kombinēta ar dzīvo mūziku, dzejas lasījumiem un virves akrobātiku, būs skatāma apvienības "The Nordic Council" izrādē "Trīs vīri no ziemeļiem", kurā trīs vīri no ziemeļvalstīm jeb Jākobs Jākobsons no Zviedrijas, Merri Heikkilā no Somijas un Bjarni Ārnassons no Islandes izstāstīs stāstu par darba dienām, tradīcijām un paradumiem, kā arī par kafiju un — kāpēc gan ne? — adītu vilnas apģērbu. 

"Work in progress" jeb vēl topošo izrādi skatītāji varēs novērtēt 20. augustā plkst. 20.00 Rīgas cirka arēnā; tā tapusi sadarbībā ar Rīgas cirku, un to varēs noskatīties bez maksas.

"Tā ir mazliet klaunāde, mazliet akrobātika, žonglēšana. Interesants, jautrs un foršs stāsts," tuvāk paskaidro Mārtiņs Ķibers.

Abas festivāla dienas – gan 20., gan 21. augustā – no plkst. 19.00 līdz 19.30 ar augstākās klases akrobātikas piepildīto izrādi "Trashpeze" Rīgas cirka pagalmā uzstāsies trio "Wise Fools". Izrādē stāstīts par trīs varonēm, kuras attopas izmestas, pamestas un pazudušas, kā viss tas, ko mēs vairs negribam. Šo dīvaino un humora pilno absurdu "Wise Fools" izspēlē uz trīskāršās trapeces, virves šūpolēm un dejas trapeces. "Lidojošā” trio sastāvā ir mākslinieces no Somijas un Dienvidāfrikas. Trio ir strādājis kopā ar "Cirque du Soleil", vācu kompāniju "GOP", kā arī piedalījies vairākos ielu mākslas festivālos Korejā, Spānijā, Beļģijā un Izraēlā. Izrāde ir piemērota visām vecuma grupām, to varēs noskatīties bez maksas.

Abas dienas no plkst. 18.30 līdz plkst. 21.00 festivālā darbosies arī Rīgas cirka skolas rotaļu laukums bērniem.

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti