Klausāmizrāde “Heterotopija Rīgā” pēta spiegošanas fenomenu, kas nemitīgi cauri laikmetiem veido neredzamu tīklu ikvienā sabiedrībā.
Žurnāliste un tulkotāja Santa Remere: "Šī ir sestā reize, kad režisors Akira Takajama taisa izrādi "Heterotopija"; pirmā bija Tokijā, pēc tam ir bijusi Taipejā, Abū Dabī, Beirūtā, Atēnās, tagad ir pienākusi kārta Rīgai. Pēc izrādes Taipejā viņš teica tā: "Man šķiet, man ir izdevies radīt jaunu atmiņu par Āziju". Iespējams, tāds ir arī viņu mērķis šeit, Rīgā, pamēģināt atrast, radīt saskatīt kādu jaunu atmiņu."
***
“Hanna” ir izrādes, koncerta un instalācijas hibrīds, kur visa telpa tiek spēlēta kā viens polifonisks audiovizuāls instruments.
Francis Virtmanis: "Man šajā performancē ļoti patika scenogrāfija, video materiāls. Man arī patika, ka tika izmantoti daudzi ģeometriski objekti un skaņas objektus, kā arī tas, ka visa grīda bija noklāta ar foliju un tā visu laiku čaukstēja."
***
Izrāde “Luvras un/vai spārdot mirušo” ekskursija izstādē, kurā savijas reāli notikumi, fikcija un mākslinieka komentārs. Skatītāji aizceļo no Pirmā pasaules kara muzeja Beļģijā uz Luvru Abū Dabī, pa ceļam piestājot Ņujorkā.
Operdziedātājs Armands Siliņš: "Kamēr nokļūsti līdz izrādei, ir maza pastaiga. Pirmā lieta, ko es varētu pateikt par šo izrādi, ir tas, ka šis mākslinieks ir perfekts stāstnieks, nu es pat teiktu tāds Minhauzena cienīgs stāstnieks. Viņš iesāk ar tekstu, ka es tagad prezentēšu šo un to, es lēkāšu pa nodaļām, principā sajaukšu galvu, bet mēģiniet izsekot līdzi... Izrādē virzās kā personisks stāsts, ko viņš stāsta kā savu dzīvesstāstu... Grūti apjaust, vai tā bija izstāde vai izrāde, vai izstādes darbi bija izrādes dekorācija vai otrādāk."
***
Izrādē “Ļoti izturīga līmlente” dažādi priekšmeti, agregāti un nedrošs tehniskais aprīkojums aktieri Lī Vilsonu nostāda grūtību un biedējošu situāciju priekšā.
Mākslinieks un dzejnieks Andris Breže: "Izrāde ir neteicami gara, skatīties to bija diezgan garlaicīgi, bet varēja apbrīnot cilvēka apņēmību. Runa bija par urbāno bērnību, kā to dabūt atpakaļ, kā atcerēties to, kas ir pazaudēts, šim nolūkam viņš izmantoja līmlenti, papes kastes."
***
“Darba augļi” ir izrāde, koncerts un mākslas izstāde vienlaikus. Baltais izstāžu kubs, melnā teātra kaste, bungu komplekti un vadu mudžekļi ir telpiskais ietvars, kurā darbojas izrādes autore, trīs mūziķi, tehniskais personāls un dažādi priekšmeti.
Latvija Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce: "Es nevarētu teikt, ka šis būtu viens no maniem mīļākajiem darbiem, bet man patīk tas, ka tā ir sava veida izlaušanās no tumsas un mēs dziedam par to, kas mūs atbaida. Ir vizuāli pietiekami krāšņi, kaut gan varbūt ne tik daudz ir uz vizuālo uzsvars, bet tur ir arī drusciņ pārģērbšanās, saģērbšanās, izģērbšanās. Es domāju, ka izrāde varētu būt gana interesanta."
