100 Latvijas pirmizrādes

Arvīda Žilinska operete "Zilo ezeru zemē"

100 Latvijas pirmizrādes

Artura Maskata opera "Valentīna" (2014)

"Terēza Rakēna" Dailes teātrī (1996) - maksimāla spriedze uz skatuves un zālē

Mihaila Gruzdova «Terēza Rakēna»: mūžīgas tēmas ar mūsdienu cilvēka acīm

Režisora Mihaila Gruzdova iestudējuma "Terēza Rakēna" pirmizrāde 1996. gada februārī kļuva par notikumu ne tikai Dailes, bet visas Latvijas teātra mākslā – skatītāji tika novesti līdz maksimālam nervu sasprindzinājumam.

Savai pirmajai izrādei Dailes teātrī Gruzdovs izvēlējās Ludmilas Razumovskas dramatizējumu Emīla Zolā romānam "Terēza Rakēna", jo uzskatīja, ka uz mūžīgajām tēmām – mīlestību, kaislību, noziegumu un grēku nožēlu – nepieciešams paskatīties ar mūsdienu cilvēka acīm.

"Šis bija gadījums, kad visa radošā komanda atklājās kā jaunradītāji. Līdzās jūtu spriedzes uzlādētajai, precīzos tēlos izteiktajai aktieru trijotnei – Terēzai (Indra Briķe), Lorānam (Ģirts Ķesteris), Rakēna kundzei (Vija Artmane) – svaigos toņos pieslēdzās arī Kamils (Ivars Auziņš) un Mišo (Juris Strenga dublējās ar Jāni Paukštello). Tas vien jau ir iemesls, kādēļ vērts virināt teātra durvis,” tā recenzijā "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" 1996. gada 27. februārī rakstīja Zigmunds Skujiņš.

Indra Briķe un Ģirts Ķesteris izrādē "Terēza Rakēna"

Komplimentus saņēma arī Andra Freiberga pārsteidzošās skatuviskās metaforas scenogrāfijā, Gļeba Fiļštinska gaismu partitūra un Artura Maskata mūzika, kas mācēja vai nu izretināt, vai sabiezināt krāsas.

Mihailam Gruzdovam tobrīd bija svarīgi uztvert teātri ne tikai kā profesiju, bet kā kaut ko cilvēciski nozīmīgu: "Tad, kad viss tā sakrīt, var atļauties atdot daudzus mēnešus no savas dzīves. Nav žēl laika, ko esi ieguldījis, lai izdarītu kaut ko labu."

Režisors Mihails Gruzdovs

Smags darbs līdz asarām

Režisors gan atzīst – lai panāktu rezultātu, darba metodes bija nežēlīgas, jo vajadzēja izprast gan sevi, gan lugas personāžu. To intervijā apstiprina arī aktrise Indra Briķe, kurai darbs pie "Terēzas Rakēnas" bijis ļoti nozīmīgs posms dzīvē: "Kad atnāca Gruzdovs, viņš saprata, ka jānojauc manī viss, ko līdz šim esmu darījusi, un jāsāk no baltas lapas.

Gruzdovs gribēja zināt par mani visu – lika atnest bērnības bildes, izstāstīt visu dzīvi. Tad viņš noņēma nost visu, ko jebkad biju spēlējusi. Strādājām gandrīz pa divdesmit četrām stundām. Tas bija ļoti grūts periods – raudāju, domāju, ka iešu projām no teātra, ka salūzīšu, jo likās – mēs nekad nesastrādāsimies.

Bet brīdī, kad režisors mani bija izmīcījis un biju pilnīgā neziņā, viņš sāka būvēt Terēzas lomu.”

Indra Briķe 2017. gadā, saņemot "Spēlmaņu nakts" balvu

Aktrise neslēpj – Terēza bijusi pretēja pašas būtībai: "Pirmkārt, viņa ir mulate ar ļoti karstām asinīm – kā režisors sacīja, viņa ir kā stirna, kā zvērs, ar visiem instinktiem. Un beigās aizgāja tā, ka es vairs nebiju es, bet Terēza, bet Ģirts Ķesteris – nevis Ģirts, bet Lorāns. Gruzdovs mēģināja aktierus samīcīt kopā ar lomu, lai viņi saplūst ar tēlu. Un to viņš panāca.”

Vieglāk negāja arī Vijai Artmanei. "Mēs strādājām nenormāli... Jā, biju nežēlīgs," atceras Gruzdovs.

"Vija trīs vai četras reizes meta savu eksemplāru uz galda, teikdama, ka vairs neturpinās, bet no rīta tik un tā bija klāt. Viņa bija ne tikai izcila aktrise, bet arī lauku zirgs – kā viņa strādāja... Vienmēr saku – tas, kurš daudz strādā, tam ambīciju nav."

Vija Artmane Rakēna kundzes lomā un Indra Briķe Terēzas lomā

Vija Artmane par Rakēna kundzes lomu ieguva "Spēlmaņu nakts" balvu.  Cik liels darbs pie tās ieguldīts, atceras Ģirts Ķesteris: "Visi aktieri – mēs, jaunie, un vecmeistari, tikām aizsūtīti uz klasi, lai mācītos. Tas bija neticami – kur nu vēl vairāk… Nopelniem bagātie zināmā mērā pierādīja, ka ir paklausīgi pat savā vecumā un pieredzē. (..)

Pēc visa tā Artmane man teica: "Puisīt, tu noteikti klausi viņam, viņš tev parādīs īsto ceļu teātrī!"

Tā arī izveidojies, ka Gruzdovs ir mans skolotājs vēl šobrīd un esam tuvi draugi.”

Ģirts Ķesteris

Dzīve kā elle un skaistā Parīze

Izrādes sižets ir dramatisks. Rakēna kundze slimīgo dēlu Kamilu agrā jaunībā apprecina ar vitālo radinieci Terēzu. Ģimenē ienāk Lorāns – aktīvs, vīrišķīgs tips. Sākas laulības pārkāpšana. Lai savām attiecībām rastu atrisinājumu, abi nolemj Kamilu nogalināt. Taču laime netiek iegūta. Tieši otrādi – dzīve pārvēršas par elli: ierunājas sirdsapziņa, un nomāc vainas apziņa.

"Šī ir Gruzdovam raksturīgā tendence – vispirms noliegt, tad iedot cerību, tās varbūtību. Ka nevaram palikt tikai nolieguma priekšā. Viņa daiļradē tas ir veiksmes stāsts, īpašs skatījums uz dzīvi," atzīmē Ķesteris.

Savu artavu izrādes veiksmes stāstam  deva arī komponists Arturs Maskats: "Šīs izrādes gadījumā man bija sajūta, ka labāku ansambli Dailē diez vai var savākt. Tas mani iedvesmoja! Romāns ir diezgan burlacīgs gabals – sapratu, ka man reizēm jāiet pretējā virzienā, ka nedrīkstu ilustrēt dzīvniecisko, zemapziņas tumšākos nostūrus. Un šis pretmets ir Parīze – aura, kas romānā ir ap centrālo notikumu. Gribēju radīt šo noskaņu, lai tas kontrastētu ar to, kas brīžam nežēlīgi notiek uz skatuves.”

Teātra kritiķe Silvija Radzobe, uzteicot saliedēto aktieru ansambli un jaudīgo scenogrāfiju komplektā ar mūziku, salīdzina izrādi ar psihoanalīzes seansu: "Neteikšu, ka tas būtu sevišķi viegli, vismaz man. Bet pienāk brīdis, kad uzvedums sāk pievilkt līdzīgi bezdibenim – fascinējoši un biedējoši vienlaikus."

Viņa atzīmē, ka 90. gadu vidus bija laiks, kad Latvijā pēc lielas krīzes teātris sāka atdzīvoties: "Kaut kādā ziņā Gruzdova izrāde sasaucās ar jauno režisoru meklējumiem. Jaunais un nepierastais bija ļoti dziļa ietiekšanās mīlētāju pāra iekšējā pasaulē. Dziļš psihoanalītisks izsekojums, kā no mīlestības izaug spēja paveikt noziegumu. Uzvedums atmiņā palicis kā harmonisks mākslas darbs, kurā visi komponenti labā nozīmē sakrituši kopā. "Terēzu Rakēnu" var salīdzināt ar otru labāko Gruzdova izrādi "Precības". Tās abas ir viņa mākslas virsotnes.”

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti