Austriešu dramaturga Pētera Turrīni luga "Tas arī viss" šogad apaļu jubileju nosvinējušajam aktierim Edgaram Pujātam ir pirmā monoizrāde. Savukārt aktierim Mārtiņam Kalitam tas ir pirmais nopietnais iestudējums kā režisoram. Cik noprotams no abu kungu izteikumiem, iestudējuma process bijis vētrains, un Edgaram Pujātam, saprotot, cik emocionālu atkailināšanos prasa šī izrāde, brīžiem tas šķitis liels izaicinājums.
Edgars Pujāts atzīst: "Šādu jautājumu es sev uzdodu – kāda velna pēc? Es nesaprotu! Pāris reižu mēģināju pasēt, pateikt, nē, es negribu. Ne jau mēs visi tik viegli atveram savas guļamistabas durvis vai savu sirdi. Tas nav tik vienkārši. Tas ir pārbaudījums man kā aktierim, kā cilvēkam."
Izrāde stāsta par pusmūža vīrieti, kura dzīvē it kā viss ir kārtībā, tomēr viņš nolēmis izdarīt pašnāvību, pirms tam veicot rūpīgu piedzīvotā analīzi.
"Tā ir tāda iziešana caur sevi. Sākumā varbūt negodīgāk, tad arvien patiesāk. Skatītājs var būt klātesošs kāda cita cilvēka ceļam, procesam, kam iet cauri," saka izrādes režisors Mārtiņš Kalita.
Līdzīga tēma tiek risināta topošajā Liepājas teātra traģikomēdijā "Biogrāfija. Spēle", kuras pamatā ir Latvijā līdz šim neiestudēta Maksa Friša luga, kas režisoru Valteru Sīli uzrunājusi ar savdabīgo dramaturģijas formu. Galvenajam varonim – profesoram pusmūžā tiek piedāvāta iespēja atgriezties jebkurā dzīves posmā, lai izmainītu savu likteni.
"Dzīve pārvērsta kā teātra mēģinājums. Kas ir jauki – tas ir saprotami, nav ārkārtīgi eksperimentāli, tomēr tajā kodolā ir ārkārtīgi interesanta forma, kā to darīt," atzīst režisors.
Aktieri uzskata, ka abi iestudējumi šobrīd – tik neviennozīmīgi vērtētā laikā – ir ļoti aktuāli cilvēkiem, kuri vēlas sevi paanalizēt un nebaidās ieraudzīt, kas "lācītim vēderā".
