Rīta Panorāma

Saruna ar Indru, Anitu un Ivetu no Zemgales

Rīta Panorāma

Saruna ar Dzintaru no Ikšķiles

Aktieri par kurioziem izrādē "Skroderdienas Silmačos"

Kuriozi izrādē «Skroderdienas Silmačos» – aktieru stāsti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 11 mēnešiem.

Jāņos latviešiem ir daudz tradīciju. Un viena no tām, iespējams, ir noskatīties Rūdolfa Blaumaņa lugu "Skroderdienas Silmačos". Ar tās spilgtajiem tēliem un viņu stāstiem ir izaugušas vairākas paaudzes – ne tikai skatītāji, bet arī aktieri. Jo lielāka pieredze šo lugu spēlējot uz skatuves, jo garšīgāki arī stāsti par tās aizkulisēm.

Aktrise Dita Lūriņa savu ceļu "Silmačos" sāka jau sešu gadu vecumā, spēlējot Toniju. Tagad viņa ir Antonija, bet mazā Tonija – viņas meita Grēta.

"Man ir liels prieks, ka Grēta šogad spēlē Toniju! Es biju Tonija Liepājas teātrī, tad šajā teātrī es ienācu kā Ieviņa, tad vienu gadu Zāru spēlēju un tagad, manuprāt, jau gadus desmit Antoniju," stāsta Dita Lūriņa.

Laika gaitā lugu ir papildinājuši dažādi joki, kurus aktieri viens ar otru izspēlē gan mēģinājumos, gan pašā izrādē, stāsta aktrise. Piemēram, uzmanību jāpievērš ainai, kurā Zāra nes Ābramam tēju: "Tad ir vai nu karotīte apsmērēta ar medu, vai krūzīte pielīmēta pie apakštasītes. Vai tējas vietā, piemēram, ir viskijs. Vai Dace Bonāte atnesa Zigurdam Neimanim kā Ābramam soļanku ar visu olīvīti pa vidu."

Negaidītus pārsteigumus aktrisei nācies pieredzēt, šo lugu spēlējot arī brīvdabas estrādē: "Kad šis iestudējums bija Druvienā, tur ir mikrofoni, un tā ir tomēr pilnīgi cita lieta, un kaut kā Uldis Anže – es nezinu, kas viņam bija –, bet viņš uznāca, tas pirmais skats – mūsu satikšanās… Un tur, kur Aleksis aiziet viņa vietā skatīties, kas ar to zirgu un tā tālāk. Un viņš reāli ar zirgu un ratiem atbrauc un kaut kā … tās atbildības dēļ vai kaut kā tā, viņš pagriežas, tas Dūdars, un iet pie tā zirga prom! Un viss! Es palieku viena ainā! Un es viņu saucu, un es zinu, ka uz skatuves es ar savu balsi un enerģiju trāpītu viņam mugurā, bet tur viss – mana enerģija iziet tumbās! Un viņš tik iet un iet pār ceļu pāri pie sava pajūga, un es stāvu viena un izmisīgi saucu: "Dūdar, Dūdar!" Jo ļoti gribu ar viņu parunāt." (smejas)

Uldis Anže spēlē Dūdaru arī šogad. Un arī viņš ar "Silmačiem" saistīts jau ilgi – gandrīz 30 gadus. Pirms Dūdara spēlēja Joski, taču visspilgtāk viņu iespaidojusi Kārlēna loma.

"Es atceros: pirmajā gadā, kad es spēlēju Kārlēnu, tad man vai nu no pārslodzes vai kā cita  dēļ iekaisa celis, un pēdējās divās izrādēs mani starp tām veda uz toreiz vēl Sarkanā Krusta slimnīcu. Veda mani celī kaut ko tur sašpricēt, un labi, ka caur grimu nav redzama manas sejas ādas krāsa," stāsta aktieris. "Kārlēnam, starp citu, ir vissmagākā loma! Tur no sākuma līdz beigām ir nepagurušam jālēkā. Nu lūk, un vakarā mani aizveda uz Traumatoloģiskā institūta slimnīcu un tur man uzlika šinu un teica, ka viss – tu spēlēt nedrīksti! Un es teicu: "Kā, rīt taču nāk prezidente!""

Spēlēt tālaika Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un citu prominenču priekšā gribējās tik ļoti, ka aktieris šinu norāva un lomu par spīti ārstu pavēlēm, tomēr nospēlēja.

"Un te es esmu! Dūdars es esmu un kliboju! Redz, tās ir Kārlēna sekas! Tas ir tāds kuriozs caur gadiem!" teic Anže.

Šī luga skatītājus priecē jau vairāk nekā simt gadus. Un aktieri vērtē, ka tās spēks ir gan ēverģēlīgie un spriganie tēli, kas ikkatru latvieti iedrošina arī pašam tādam biežāk būt, gan arī iespēja svētkus notvert jau teātrī.

"Kaut paliekot Rīgā dzīvoklītī, viņi jau ir nosvinējuši svētkus, atnākot uz izrādi. Nu un tad arī mīlas stāsts Blaumanim ir labs izdevies. Es domāju, ka cilvēki vienmēr priecājas par labiem mīlas stāstiem," spriež Anže.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti