Veidojot izrādi, režisore Inese Mičule apjautusi, cik ļoti viņai un viņas paaudzei paveicies dzīvot apstākļos, kad nevar notikt tāda traģēdija, kādu piedzīvojuši Knuts un Inta Skujenieki viņu personīgajā un radošajā dzīvē: “Tas, ka jauni cilvēki apprecas un burtiski tiek sarauti uz pusēm, tā sirds tiek salauzta… Kā tu vēl pēc 7 gadiem vari to sirdi saziedēt, piedot pasaulei, piedot dzīvei un kā mēs šodien zinām – piedzīvot dimanta kāzas?”
Režisori iedvesmojis Skujenieku mīlestības vēstuļu un dzejoļu krājums “Kro-Kro”, kurā apkopota viņu sarakste septiņu gadu garumā, kamēr Knuts Skujenieks atradās apcietinājumā Mordovijā un izcieta sodu. Viņi drīkstēja satikties tikai reizi gadā uz trim dienām un vēstules sūtīt divreiz mēnesī.
Izrādes nosaukumā zilbes “Kro-Kro” atklāj Knuta un Intas nedaudz skarbo, bet labsirdīgi mīļo saziņas veidu, viens otru uzrunājot par Mīļo, Zaļo vai Ūsaino Krokodili, jo pat vēstuļu paraktos viņi zīmēja krokodilīšus ar banti un bārdu. Skujenieku pāri izrādē spēlē aktieris Mārtiņš Meiers un mūziķe Sniedze Prauliņa, kura izpilda savu oriģinālmūziku ar Knuta Skujenieka dzeju.
Aktieris Mārtiņš Meiers atzīst, ka Skujenieku pāris viņu iedvesmo iet pa dzīvi iztaisnojot muguru un nevaidot: “Tā dzīve – tās sistēmas pārinodarījums ļoti daudziem cilvēkiem, daudzas ģimenes visticamāk tā ir dzīvojušas un daudzi par to nestāsta, noklusē. Viņi vienkārši ir tie, uz kuriem skatoties, var redzēt, ka ir tikuši pāri arī savā ziņā, un man liek, dzīvojot uz priekšu, būt atbildīgam, kam cilvēki gājuši cauri, lai es varēšu šodien šādā vietā dzīvot.”
Šoreiz skatītāju aplausi kājās stāvot godāja arī izrādes galvenos varoņus, jo viņu kopā dzīvotais mūžs kļūst par mācību stundu mums katram.
Izrādes skatītāja Ingrīda Grīnberga ir pārliecināta, ka no Skujenieku pāra ir daudz ko mācīties: “Ka dzīve jebkuros apstākļos ir dzīve un ka mums jādzīvo šeit un tagad, un atkarībā no tiem apstākļiem, kādi ir, un, ja mēs nevaram mainīt to situāciju, tad mums jāmaina attieksme.
