Kārļa Skalbes īsi pirms 1905.gada revolūcijas sarakstīto pasaku “Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties”, visos laikos ir centušies ideoloģiski izmantot, katrā vēsturiskajā periodā rodot atbilstošus skaidrojumu brīvības un Ziemeļmeitas jēdzieniem.
"Manuprāt, šodien šis materiāls ir ļoti izaicinošs tieši tāpēc, ka tas ir par jauniem cilvēkiem un jauniem cilvēkiem to vajag stāstīt," saka izrādes režisors Andrejs Jarovojs. "Jauniem cilvēkiem vienmēr liekas, ka viņu problēmas ir aktuālākas, un viņi grib tikt sadzirdēti, un viņos ir vērts ieklausīties, jo, kļūstot vecākam, tu daudz ko aizmirsti un viss kļūst ikdienišķāks."
Izrādē piedalās Latvijas Kultūras akadēmijas režisores Māras Ķimeles vadītā aktieru 3.kursa studenti, kuru spēles stils veidojas, apvienojot jaunās horeogrāfes Agates Bankavas sarežģītās kustības ar Skalbes tēlainajiem tekstiem.
"Es domāju, ka viņi ir pārāk pieklājīgi tam, kur viņi šobrīd atrodas un ko viņi šobrīd dara. Manuprāt, viņu vecumā un ar tām iespējām, kas viņiem ir - es domāju, brīvības iespējām -, viņiem vajadzētu būt daudz dullākiem, psihākiem un daudz trakākiem," uzskata režisors Mārtiņs Eihe.
Izrādē izmantotās mainīgās scenogrāfijas konstrukcijas ir papildu uzdevums jaunajiem aktieriem, kas dažiem palīdz, bet citiem traucē sava tēla interpretācijā.
"Es nedomāju, ka tā valoda ir īpaši jauna, bet viņa ir studentiem piemērota, manuprāt, un arī kustību horeogrāfe Agate Bankava ir jauns cilvēks un to jūt. Kā jaunu cilvēku vēstījums tas nostrādā," vērtē teātra kritiķe Līga Ulberte.
