„Krievijas okupācija Ukrainā ir tiešs apdraudējums ne tikai Latvijas drošībai, bet arī visām civilizētajā pasaulē pieņemtajām vērtībām. Krievijas boikots un starptautiskā izolācija ir vienīgais veids, kā katrs no mums ir spējīgs ietekmēt šo situāciju un vērst to par labu, ” teikts teātra paziņojumā medijiem.„Vienīgais veids, kā mēs varam palīdzēt Krievijas sabiedrībai šajā brīdī, ir likt tai saprast, ka [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina agresīvais režīms viņu valsti novedīs pilnīgā starptautiskā izolācijā,” pausts JRT paziņojumā.
Jaunais Rīgas teātris atceļ šajā gadā paredzētās viesizrādes Krievijas teritorijā un atsauc savu dalību Pēterburgas un Omskas teātra festivālos.
Teātra režisors Alvis Hermanis arī atceļ savu piedalīšanos plānotajā Maskavas Lielā teātra iestudējumā.
Hermanis norāda, ka pēdējos 15 gadus Jaunajam Rīgas teātrim bijusi cieša sadarbība ar Krieviju, tomēr pēc Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu nevienam Latvijas pilsonim vairs nav iespējams ieņemt neitrālu pozīciju. Kamēr Krievijā valdīs Vladimirs Putins un tā turpinās savu agresīvo ārpolitiku, Jaunais Rīgas teātris neredz iespēju atjaunot sadarbību ar Krieviju un aicina arī citus Latvijas kultūras darbiniekus paust savu attieksmi ne tikai domās un vārdos, bet arī konkrētā rīcībā.
„Līdz šim pastāvējis vienmēr viedoklis, ka tauta jau nav vainīga, ka viņai nav paveicies ar diktatoriem un politiķiem un ka tas tieši ir labāks veids – uzturēt šos starptautiskos sakarus, lai it kā varētu atbalstīt vietējo progresīvo sabiedrību… Man arī ir daudzi draugi un kolēģi Krievijā, kas vienmēr ir centušies mani pārliecināt, ka tas ir auglīgāk – sadarboties, bet es tam vairs neticu. Tas neko nemaina. Jo arī tie cilvēki, ar kuriem es Krievijā esmu sadarbojies, pat ļoti tiešā veidā atbalsta Putina režīmu, piemēram, tā ir ar Jevgeņiju Mironovu un Čulpanu Hamatovu, ar kuriem es kopā esmu strādājis. Situācija radusies tāda, ka es nezinu… Piemēram, tiem latviešu pilsoņiem, kas Latvijas hokeja izlasē olimpiādē pārstāvēja mūsu krāsas, viņiem ir jāsaprot, ja viņi rīt izies laukumā Putina organizētajā Krievijas hokeja līgā, tad ar to viņi īstenībā ir izdarījuši savu izvēli,” secina Hermanis.
Te vairs nav iespējama nekāda neitrāla pozīcija, te ir skaidrs, ka agresijas akts Ukrainā ir netiešā veidā kara pieteikums visai civilizētajai pasaulei. Un ja starptautiskā sabiedrība un ikkatrs samierināsies ar to, kas notiek Ukrainā, tad protams, ka nākošie rindā būs vai nu Daugavpils teritorija, vai mans dzimtais Ķengarags, kur arī pēkšņi izrādīsies, ka vajag aizstāvēt tautiešus,” skarbi rezumē Hermanis.
Jau ziņots, ka pirmdien Krievijas militārpersonas turpināja provokācijas Krimas Autonomajā republikā, kā arī ārpus tās. Krievu karavīri ar mainīgām sekmēm mēģina ieņemt stratēģiski svarīgus militāros objektus, kā arī pārvilināt ukraiņu karavīrus savās rindās. Tikmēr Krievijas militāristu darbības Ukrainā jau asi nosodījušas septiņas pasaules ekonomiski attīstītākās valstis, kā arī vairāku ārvalstu līderi.
Ukrainā novembra beigās sākās politiskā krīze, kad vairāki tūkstoši cilvēku Kijevā sākuši protestus pret valdības lēmumu neturpināt eirointegrāciju, bet veidot ciešāku sadarbību ar Krieviju. Protesti pārauguši sadursmēs ar miliciju, februārī dažu dienu laikā gājuši bojā aptuveni 100 cilvēku, rezultātā Augstākā Rada atlaida prezidentu Viktoru Janukoviču, kurš radis patvērumu Krievijā un joprojām uzskata sevi par likumīgu prezidentu. Savukārt Krievijas parlaments atļāva ievest savas armijas daļas Ukrainas autonomajā republikā Krimā.
Sestdienas vakarā Ukrainas Ārlietu ministrija vērsusies pie NATO ar lūgumu izmantot visas iespējas, lai palīdzētu Ukrainai aizsargāt tās teritoriālo suverenitāti. Tikmēr Krievijas prezidents vēl nav pieņēmis lēmumu par bruņotu intervenci kaimiņvalstī.
