100 Latvijas pirmizrādes

Arnolda Burova animācijas filma "Vanadziņš" (1978) - cilvēcības mācība

100 Latvijas pirmizrādes

Džuzepes Verdi opera "Nabuko" (1996) - vēl nebijis spožums mūsu Baltā nama vēsturē

Henrika Ibsena "Brands" Dailes teātrī (1975) - mudinājums pacelties pāri ikdienišķajam

Izrāde, kuras parādīšanās fascinēja visus. Ibsena «Brands» Dailes teātrī

Pasaulslavenā  norvēģu dramaturga Henrika Ibsena ideju drāma "Brands" tiek uzskatīta par grūtāko autora daiļradē. Tāpēc arī Latvijā, kur Ibsena lugas vienmēr bijušas cieņā, "Brands" iestudēts ļoti reti – 20. gadsimta sākumā. Pirms Arnolda Liniņa uzveduma 1975. gadā – vēl tikai četras reizes. Izrādes parādīšanās toreiz bija fascinējoša.

Arī Arnolda Liniņa izrādes tapšanā bija grūtības. Pirmām kārtām jau garais teksts Jāņa Akuratera novecojušā tulkojumā, turklāt no vācu valodas, vienam vakaram tā bija krietni par daudz.

2006. gadā, atzīmējot Ibsena nāves 100. gadadienu, daudzas Ibsena lugas tika no jauna tulkotas latviski un izdotas piecu rakstu sējumos, ar komentāriem un dramaturga saraksti.

Bet toreiz Arnolds Liniņš  uzņēmās gan lugu īsināt, gan tulkojumu būtiski uzlabot. Tāpēc iestudēšanas process ieilga, un "Brands" uz Dailes  teātra skatuves parādījās tikai 1975. gada 25. septembrī...

Juris Strenga Branda lomā

Izrādes parādīšanās bija fascinējoša. Gan forma, gan saturs, režisora un scenogrāfa Ilmāra Blumberga filozofiskais vēriens, Raimonda Paula mūzika, aktieru nepārspējamā iedzīvošanās tēlos raisīja gan kritikas, bet, kas pats galvenais – arī skatītāju apbrīnu.

Bija dzimis skatuves darbs, kurš aicināja domāt nevis par ikdienišķo, bet celties tam pāri. Tikai liekot ķīlā dzīvību, var sevi pārbaudīt – tāda ir Branda pirmā prasība. Pirmām kārtām pret sevi.

Maksimālisma un cilvēcības apvienojums nodrošināja skatītāju simpātijas pret Brandu. Viņa lomu atveidoja Juris Strenga un Harijs Liepiņš, iemīļotā Agnese bija Ausma Kantāne un Olga Dreģe. Laika gaitā palika tikai Juris Strenga un Ausma Kantāne.

Izrādes scenogrāfijas centrs – apgāzta piramīda, uz kuras aktieriem darbošanās prasīja precizitāti un fizisku sagatavotību,  pārliecinoši rādīja arī iestudējuma filozofisko virzību, varoņu attiecības  un pārliecības, šaubas. Kad Agnesei jāizšķiras, palikt pie Branda vai kopā ar mirstošo dēliņu Alfu doties projām un glābties, Agnese paliek uzticīga Brandam. Šīs uzticības – pārliecības dēļ vēlāk iet bojā arī Agnese pati.

Vaicāts, kālab šodien "Brandam" neatrodas vieta teātru repertuārā, Juris Strenga neslēpj: "Jā, šodien šī luga būtu īstajā brīdī, lai gan – tā jau nekad nezaudē savu spēku, lielumu, plašumu.

"Brands" šim laikam ir pārāk prasīga luga. Brands jau paliek smieklīgs – tāpat kā visi ideālisti šodien ir smieklīgi, jo apkārt valda neiedomājams kompromiss. Varbūt šis ir vairāk Pēra Ginta, nevis Branda laiks?

Dažos laikos tomēr ideālisms izlaužas cilvēcei cauri, bet šodien ir ļoti skumji skatīties, kas mums apkārt notiek, sevišķi Latvijā. Brands runā par tumšām alām… Būtībā arī mēs esam ielejā, un jāskatās, kā atkal varētu tikt kalnā.”

Pretmets Brandam izrādē ir fogts, kura lomā Kārlis Auškāps. Kā raksturo Brands – fogts ir līdzenuma cilvēks. Brands aicina uz augstumiem, uz nepārtrauktu virzību, atsakoties no visa egoistiskā.

Jura Strengas Brands no neorganizētas masas izrādes sākumā ar savu intelektu pacēlās pāri pūlim, beigās, piedzīvojis piespiedu kompromisus un rūgtus zaudējumus – kaldināja savu personību, cīnījās par savas draudzes augšāmcelšanu, cenzdamies izveidot sevi par  sekošanas vērtu ideālu.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti