FOTO: Latviešu oriģināloperas «Suitu sāga» pirmizrāde

Nedēļas nogalē, 8. un 9. novembrī, Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” notika pasaules pirmizrāde Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros tapušajai latviešu oriģināloperai “Suitu sāga”. Komponista Riharda Dubras operas iestudējumu veidoja režisore Indra Roga un diriģents Māris Sirmais, paziņojumā medijiem informē Liepājas Simfoniskā orķestra pārstāvji.

“Komponista Riharda Dubras opera “Suitu sāga” ir stāsts no Kurzemes dzīlēm – par neprātīgu mīlestību, kuras redzamā zīme jau gandrīz četrsimt gadu ir unikālais suitu tautas tērps. Stāsts par Alšvangas (tagadējās Alsungas) valdniekiem Johanu un Barbaru, kuri viens otra dēļ uz spēles lika tik daudz. Tā ir pirmā opera, kas jelkad tapusi pēc Liepājas ierosinājuma,” vēl pirms pirmizrādes stāstīja Liepājas Simfoniskā orķestra vadītājs, šī projekta ideja autors Uldis Lipskis.

Viens no pasaulē pieprasītiem latviešu komponistiem Rihards Dubra radījis darbu, kura sižeta pamatā ir vēsturiski notikumi Kurzemē pirms četrsimt gadiem. Tas ir stāsts par mīlestību, ziedošanos, drosmi un uzticību līdz nāvei. Libreta autors ir kādreizējais Alsungas prāvests Gatis Mārtiņš Bezdelīga.

Operas pirmuzvedumā galvenās lomas atveidoja soprāns Ilze Grēvele-Skaraine un tenors Juris Vizbulis, kurš pats ir īsts suits, nāk no Alsungas un ir pat ierindots dižāko suitu pulkā.

Iestudējumā piedalījās arī mecosoprāni Laura Grecka un Sniedze Kaņepe, tenors Guntars Vētra, baritoni Rinalds Kandalincevs, Rihards Millers, Eduards Vācietis un Maksis Krilovs, basbaritons Rihards Mačanovskis, kā arī Valsts akadēmiskais koris “Latvija” un Liepājas Simfoniskais orķestris. Mākslinieciskajā komandā ietilpst arī kostīmu māksliniece Dace Dēliņa-Lipska, horeogrāfe Katrīna Albuže, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš un video mākslinieks Mīnus Astoņi.

Operas “Suitu sāga” dramaturģisko asi veido barona Johana Ulriha fon Šverina un polietes Barbaras Konarskas mīlas stāsts un ar to saistītie satricinājumi Kurzemes hercogistes valdošajās aprindās 17. gadsimta pirmajā pusē. Izrādē atainotais personāžu likteņstāsts nepretendē uz faktoloģisku precizitāti, tas drīzāk ir fons vēstījumam par visai cilvēcei kopīgiem un nozīmīgiem jautājumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti