Kultūra

Komponistu Romuldu Kalsonu suminās par mūža devumu mūzikā

Kultūra

Ērikas Kumerovas 30 jaunākie darbi izstādē «Audekla vēstules»

Alvis Hermanis pievēršas Aivara Neibarta dzejai JRT izrādē "Dieviņš pillā"

«Dieviņš pillā» - izrāde par Neibarta personīgo Visumu

„Viņam bija izdevies pierakties ļoti tuvu pašām latvietības saknēm” – tā par Aivara Neibarta dzeju un arī personību saka režisors Alvis Hermanis. Aivars Neibarts, saukts arī par Ņurbuli, un viņa dzeja būs uzmanības centrā Hermaņa jaunajā iestudējumā „Dieviņš pillā”, kam pirmizrāde notiks sestdien, 10.martā, Jaunajā Rīgas teātrī. Izrādē spēlēs aktrise Guna Zariņa. Līdzās dzejai skanēs arī Ingus Baušķenieka dziesmas.

Izrādē Guna Zariņa rada gan gluži burtisku, gan vienlaicīgi vispārinātu dzejnieka tēlu. Viņai ir Aivaram Neibartam raksturīgā baltā bārda, viņa kustību valoda un dzejas lasīšanas maniere, un tai pašā laikā tas ir kas daudz vairāk tikai par vienas personības atveidi.

Un visa atslēga ir Neibarta dzejas gluži vai taustāmais vieliskums, jo viņam piemita spēja katru vārdu izgaršot un izbaudīt. Tieši šī spēja arī visvairāk fascinējusi režisoru Alvi Hermani:

„Dzejnieks Neibarts bija pieracies ļoti tuvu klāt tai pašai saknei, tai pašai esencei, kas ir valodā. Tāpēc es domāju – visi, kas nedabūja biļetes uz Dziesmu svētku noslēguma koncertu tāpat kā es, kurš arī četras stundas uz ripuļojošo bumbulīti skatījās, ir aicināti uz mūsu izrādi. Morāla kompensācija ir garantēta. Jo patiešām Neibarts kaut kā ir tai latvietībai ļoti tuvu klāt bijis”.

Guna Zariņa, strādājot pie lomas, tikās ar dzejnieka sievu Sarmīti, klausījās un skatījās ierakstus, kuros viņš redzams dažādos pasākumos un situācijās; un

interesanti, ka darba gaitā uzradās daudzi materiāli, par kuriem līdz šim nemaz nebija zināms, bet kas glabājas cilvēku personiskajos arhīvos.

„Es vēl šorīt no rīta skatījos viņa autorvakaru 1997.gadā Arhitektu namā. Var redzēt, ka viņam ir tāds bariņš sekotāju, tāda grūpiju komanda. Viņu vienkārši ļoti mīlēja tie cilvēki, kas bija viņam apkārt. Viņš bija harismātisks, īpatnējs cilvēks. Tajā savā laikā ap viņu griezās tāda sava pilnīgi neatkarīga pasaule. Viņš bija kaut kāds kontrkultūras pārstāvis, viņš absolūti nerēķinājās ar padomju realitāti, viņam bija pašam sava realitāte,” saka Guna Zariņa.

Ļoti svarīga izrādes sastāvdaļa ir leģendārā "Dzelteno pastnieku" mūziķa Ingus Baušķenieka dziesmas Gunas Zariņas interpretācijā. Skatuves vienu daļu veido improvizēta skaņu ierakstu studija, kurā ik pa laikam savai vārdu mākslai aizrautīgi nododas izrādes galvenais varonis. Hermanis uzskata - ''Dzeltenie pastnieki'' ir radniecīgi Neibarta garam.

Izrādes nosaukums „Dieviņš pillā” nav fragments no Aivara Neibarta dzejoļa, kā varētu domāt, tā ir Alvja Hermaņa izraudzīta metafora:

''Izrāde nav tikai par Neibartu, tā ir par latviešu Dieviņu. Neibarts jau arī izskatījās drusku kā latviešu Dieviņš - tāds apmēram varētu izskatīties un arī uzvesties latviešu Dieviņš. Un tas, ka Dieviņš ir pillā - universāla metafora: paskatoties, uz kuru pusi pasaule ripo, tad izskatās, ka varbūt Dieviņš patiešām ir pillā...''

Pats Alvis Hermanis ir arī izrādes scenogrāfs, un nosacīti, bet izrādes darbība norit it kā trijās vidēs un kopumā veido ļoti siltu, labdabīgu un atvērtu gaisotni, un arī tas izriet no Aivara Neibarta personības.

''Cauri visam nāk milzīga mīlestība pret šo pasauli, pret šo valodu, pret dzīvi. Tur ir tāda bērnišķīga patikšana uz šo pasauli,'' saka Guna Zariņa.

Alvja Hermaņa iestudējuma „Dieviņš pillā” pirmizrāde Jaunajā Rīgas teātrī skatāma sestdien, 10.martā.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti