Cilvēka attiecības ar Dievu, dabu, politiku un mākslu - tas ir galveno tēmu loks, ko dažādās versijās piedāvā šī gada „Homo Novus” izrādes. Teju visām tām ir ļoti aktuāls konteksts, piemēram, šveiciešu režisora Milo Rau izrādei „Naida radio”, kurā viņš vēsta par genocīdu Āfrikas zemē Ruandā pirms 19 gadiem. Tās bija šausminošas masu slepkavības, kuru laikā tika nogalināti vairāk nekā pusmiljons cilvēku, taču starptautiskā sabiedrība par to klusēja.
„Milo Rau runā par pavisam neseniem politiskiem notikumiem - Ruandas genocīdu, un man tas liekas ļoti būtiski, jo mēs ļoti ātri aizmirstam tādas lietas. Teiksim, izrāde par Ruandu man visu laiku atgādina arī par šī brīža notikumiem Sīrijā, Ēģiptē, kas notiek tepat blakus," par izrādes aktualitāti pārdomās dalās festivāla direktore Gundega Laiviņa.
Milo Rau savā izrādē „Naida radio” rekonstruējis divas stundas garu Ruandas galvaspilsētas radio stacijas pārraidi genocīda laikā. Mūzikas hiti, ziņas un viegli rotaļīgas sarunas studijā tajā mijas ar musinājumiem uz rasistisku nogalināšanu. Atgādinot par šiem baisi traģiskajiem notikumiem, šveiciešu režisors aicina saprast, ka tā nav pagātne - šādi konflikti mums līdzās ir vienmēr…
Milo Rau ir viens no festivāla spilgtajiem vārdiem - viņam līdzās festivālā pārstāvēts arī itāļu mākslinieks Romeo Kasteluči. Nacionālajā teātrī varēs noskatīties viņa izrādi „Par Dieva dēla sejas koncepciju”, ko dēvē par līdz šim personiskāko Kasteluči sarunu ar Dievu. Izrādē ļoti būtiska nozīme ir milzīgai gleznai ar Jēzus Kristus atveidu, uz kuras fona risinās kāda ļoti sāpīga cilvēciska drāma.
Festivāls šogad īpaši pievēršas arī cilvēka un dabas attiecībām, un šai saistībā būs skatāmas četras izrādes, kas tiešām arī notiks brīvā dabā.
Izrādē „Nakts ceļotājs” skatītāji, piemēram, tiks vesti uz mežu, kur norvēģu performanču māksliniece Ingri Fiksdāla piedāvās izbaudīt savdabīgu piedzīvojumu, kurā dejas rituāli un mūzika mīsies ar koku šalkām un putnu balsīm.
Izrādes „Zudušie dārzi” skatītāji savukārt dosies uz mazdārziņu koloniju netālu no Bolderājas, kur virkne cilvēku, saistībā ar Rīgas Brīvostas paplašināšanos, tieši šovasar zaudēja savus gadiem koptos dārziņus.
„Mēs brauksim ciemos pie sešiem dārzu kopējiem, kas dzīvo Rīgā un ilgus gadus ir kopuši mazdārziņus teritorijā starp Spilves lidostu un Bolderāju. Uzklausīsim viņu stāstus par šo nodarbi un šī pavasara notikumu, kad viņi zaudēja šos dārzus. Tas, protams, nav nekas unikāls, mēs visu laiku kaut ko zaudējam, pilsēta attīstās visu laiku. Bet mums gribējās uzzināt par notikumiem, kas risinās tepat blakus, taču mums tā arī parasti paslīd garām," stāsta Laiviņa.
Pašmāju mākslinieku aktivitātes savukārt šoreiz būs koncentrētas kādreizējā alus rūpnieka fon Strīka savrupnamā, Aristīda Briāna ielā 9. 11 latviešu autori tur būs izveidojuši izrādes un instalācijas, apspēlējot tēzi, ka teātris ir telpa, kas uzasina izjūtu, ka esam dzīvi.
Savrupnamā būs skatāmas Izoldes Cēsinieces, Monikas Pormales, Reiņa Suhanova un citu mākslinieku instalācijas, kā arī Pētera Krilova, Vladislava Nastavševa un Valtera Sīļa veidotās izrādes - Valters Sīlis piemēram pievērsies Irākas kara desmitgadei - vaicājot vai arī Latvija nav līdzatbildīga šajā karā un vai Latvijas politiķi, kas savulaik pieņēma lēmumus, nav uzskatāmi par kara noziedzniekiem?
