Izrāde, kas notiek angļu un krievu valodā ar tulkojumu latviešu valodā titros, ar mūzikas, kustību un īpašās Šekspīra valodas palīdzību skatītājus ierauj dramatiskā, smagā stāstā par neremdināmu varaskāri, kas saindē prātu un iedzen aizvien dziļāk necilvēcības purvā. Šī tēma savu aktualitāti nav zaudējusi arī šodien, uzsver izrādes veidotāji.
"Makbets" – viena no tumšākajām un spēcīgākajām Šekspīra lugām sāk savu dzīvi uz Daugavpils teātra skatuves."Šeit ir kauts kāds noslēpums, gan droši vien pašā tekstā, kas ir iekodēts, gan arī pašā Šekspīra valodā, es pasvītroju – Šekspīra valodā. Tā nav vienkārši angļu valoda, bet Šekspīra valoda," tā savu izvēli pievērsties šim darbam skaidro iestudējuma režisors Oļegs Šapošņikovs. Vai ļaunums ir ārpus mums vai tomēr daļa no mums pašiem, un kā ar to cīnīties? Par to liek aizdomāties "Makbets".
"Par karu, cilvēku likteņiem, bet tas vadošais motīvs – cilvēka spēja vai nespēja pretoties vai padoties ļaunumam. To ļaunumu iemiesot un pašam cilvēkam kļūt par ļaunu spēku pārstāvi uz zemes. Te nav runa par vienkārši noziegumiem, bet garīgu vai savas dvēseles nodevību," skaidro režisors.
Šekspīra lugas, kas sarakstīta starp 1603. un 1607. gadu, tēma savu aktualitāti nav zaudējusi, drīzāk pretēji, tā šodien kļuvusi vēl izteiktāka, saka jaunās aktrises Agnese Laicāne un Vanda Gibovska, kuras atveido raganas, kas pareģoja skotu ģenerālim Makbetam karaļa kroni un faktiski ierāva ļaunuma skavās.
"Man liekas, ka tās ir tēmas, kas joprojām nenoveco un nenoveco diemžēl nekad," uzsver Agnese Laicāne.
"Kad pasaulē ir miers, mēs diemžēl par to aizmirstam, bet tad atkal nākošajā gadsimtā mēs atkal par to tik ļoti domājam. Luga "Makbets" pati par sevi šajā laikā ir ļoti aktuāla," spriež Vanda Gibovska.
"Tas ir mūžīgo autoru aktualitātes fenomens, mēs arī "Makbetā" runājam par kaut kādām lietām, kas aktuālas joprojām. Kā šajā gadījumā – ilūzija par varu un kādos līdzekļos tā tiek iegūt," papildina Agnese Laicāne.
Daugavpils teātra aktieriem šis iestudējums ir izaicinājumu pilns.
Vanda Gibovska skaidro: "Pirmkārt, tā ir Šekspīra laika vecā angļu valoda, otrkārt, mums bija un ir uzdevums spēlēt līdzīgi britu aktieriem. Viņiem ir ļoti ekspresīva spēle, ļoti ekspresīva iedzīvināšanās personāžā. Mēs nespēlējam teātri tik ekspresīvi, kā viņi to dara."
"Es nevaru teikt, ka tā bija kāda stratēģija vai iepriekš iecerēts projekts," atzīst režisors Oļegs Šapošņikovs. "Ideja, ka aktieri varētu spēlēt Šekspīru oriģinālvalodā, piedzima tikai tad, kad kopā ar pedagogu un režisoru no Londonas Polu Gudvinu notika meistarklases un bija iespēja paklausīties, kā tas Šekspīrs skan oriģinālā tepat uz vietas. Tad mēs sapratām, ka esam apburti, apburti ar Šekspīra valodas mūziku."
Britu padome bija tā, kas atbalstīja Daugavpils teātra jauno aktieru meistarklasi, tagad viss nodots skatītāju vērtējumam, saka Britu padomes Latvijā vadītāja Zane Matesoviča: "Man sākumā bija pārsteigums, kad es uzzināja, ka viņi tomēr ir izlēmuši spēlēt angļu valodā. Domāju, ka tas ir drosmīgi. Liels prieks, ka jauniešiem bija iespēja strādāt ar īstu britu. Pols Gudvins ar viņiem darbojās tieši ar runu un Šekspīra tekstiem. Tas ir liels ieguvums aktiermeistarības tapšanas procesā. Tās tēmas arī ir aktuālas – vara, naids un neprāts. Domāju, ka Šekspīrs būtu ļoti patīkami pārsteigts par katru jaunu interpretāciju, kas tiek veidota pēc viņa darbiem pēc tik ilga laika, kopš viņa nav vairs ar mums."
Skatītājiem Šekspīra valoda un vēstījums šajā iestudējumā būs saprotami, pat tiem, kuri ar angļu valodu ir "uz jūs", pārliecināti Makbeta izrādē iesaistītie. Oļegs Šapošņikovs uzsver: "Sapratīs noteikti visi, jo mums ir īpaši paņēmieni, lai skatītājs nebūtu dezorientēts sižetā un visā, kas notiek. Līdzīgi kā operā, te lielu lomu spēlē pavadošā mūzika, Šekspīra valodas mūzika un aktieru plastika."
