Vēl pirms izrādes sākuma skatītāju uzmanību piesaista divi vizuālie elementi. Viens no tiem – milzīgs Dostojevska portrets, kurā rakstnieks redzams ar kailu, notetovētu torsu, rokā viņam rakstāmspalva. Portrets bija skatāms pērn Berlīnē Vladimira Sorokina izstādē, tajā viņš sadarbībā ar mākslīgo intelektu bija izveidojis krievu klasiķu portretu sēriju, kurā sirreālisms mijās ar sarkasmu un Sorokinam vien raksturīgo rokrakstu.
Otrs vizuālais elements ir vecā parauga melnbaltais televizors, kurā visu izrādes laiku skatāms Pētera Čaikovska balets "Gulbju ezers".
Šī ir jau otrā teātra atjaunotās ēkas atklāšanas izrāde, kurā aktieri dara ko līdz šim nebijušu, un šoreiz viņi dejo baletu, ko apguvuši Zanes Teikmanes vadībā.
Krievu balets, Dostojevska personība un viņa romāns "Idiots" savijušies vienā veselumā un caur simboliem runā par aktuālo tieši šodien. Vienīgais, kas izrādē nedejo baletu, ir galvenās – kņaza Miškina lomas – tēlotājs Kaspars Znotiņš, kas izskatās gluži kā Dostojevskis, izkāpis no Sorokina veidotā portreta.
Viņa Miškins nav vis nekāds bālais zēns, bet, kā saka pats aktieris, – īsts spridzinātājs recidīvists, un viens no izrādes galvenajiem vēstījumiem ir par mākslinieka attiecībām ar varu: "Mākslinieku, augstās mākslas attiecības ar varu. Tikko Dāvja Sīmaņa filmā par Mariju Leiko mēs arī redzējām, cik ļoti pietuvināta bija latviešu mākslinieku vide augstākajai nomenklatūrai Maskavā, jo arī tur bija latvieši.
Tāpat te ir runa par Dostojevska attiecībām ar varu, kas bija ārkārtīgi sarežģītas un neviennozīmīgas. Baleta, krievu baleta attiecības ar varu. Balets kā simbols arī puča laikā 1991. gadā."
Izrāde it kā ar citām acīm ļaus paskatīties uz vairākiem Dostojevska tekstiem, tādiem, kas romānā "Idiots" vienmēr bijuši, bet agrāk parasti paslīdējuši garām.
Arī aktierim Kasparam Znotiņam, kurš jau otro reizi spēlē Miškinu, šie teksti agrāk šķituši tikai tukši spriedelējumi:
"Agrāk šos tekstus es uztvēru drusku kā tādu svešķermeni romānā, bet tagad tas vairs nešķiet kā svešķermenis. Tagad tas šķiet pavisam citādi, ar citu kontekstu, karš ir nomainījis kontekstus."
Ģenerālienes Jeļizavetas Prokofjevnas Japančinas lomu atveido un arī izdejo aktrise Baiba Broka. Viņa atzīst, ka, lai apgūtu baleta kustības, bijis patiešām krietni jāpastrādā, bet process Zanes Teikmanes vadībā bijis arī ļoti aizraujošs: "Mēs nepretendējam būt tik labi kā baletdejotāji, mēs esam baleta mīļotāji. Es ar šo sajūtu dejoju, ka tiešām man tik ļoti patīk balets – gan man kā Baibai, gan man kā ģenerālienei. Un balets – tā ir īpaša pasaule, tur ir ļoti daudz ko redzēt, par ko domāt. Tā ir īpaša kultūras zīme.
Kādēļ vispār tika izvēlēts "Idiotu" taisīt šajos apstākļos, es to absolūti saprotu, jo tieši tā – lielais balets ir viena no krievu kultūras zīmēm, tāpat kā literatūra, ar ko viņi iet pasaulē un it kā aizēno ļaunumu, agresiju.
Tur ir tas paradokss, ka dažkārt mums acis tiek aizmālētas ar to skaistumu, dziļumu, senumu, bet patiesībā ar to tiek aizsegti baismīgi nodarījumi, nežēlība."
