Viena no senajām tradīcijām ir Saberu svinības, kad līdztekus dažādām darbnīcām, tirdziņam un citām jautrām izdarībām katrs dalībnieks kādu dārzā vai laukā izaugušu rudens velti pievieno saberu skulptūrai.
"Svarīgi ir tas, ka mēs visi kopā, katrs individuāli, bet visi kopā, saberam ražu vienā kaudzē un atstājam citiem. Citiem tas ir gan senčiem, gan varbūt arī tiem, kam nav izaugusi tik laba raža," teica Latvijas Folkloras biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Kapusts. Ar dziesmām un rituāliem nosvinēt ražas svētkus uz Katlakalnu sabraukuši piecpadsmit kolektīvi gan no Latvijas, gan tālākām un tuvākām zemēm.
Rudens festivāls notiek nedēļu pirms Miķeļdienas, jo sendienās bagātais ražas laiks esot svinēts veselu nedēļu. Kā atzīst viesi no Baltkrievijas, kultūrvēsturiskā mantojuma izzināšanā Baltijas valstis esot viņiem solīti priekšā. "Tas ir diezgan sarežģīti, jo folklora, kas pašreiz sastopama, tomēr vairāk nāk no mūsdienām, tāpēc bieži jālasa literatūra, jāsēž bibliotēkā. Ir savas problēmas, bet mēs ļoti cenšamies un daudz strādājam," pauda festivāla dalībnieks no Baltkrievijas Ņikita Haļkovs.
Festivāls ''Rudenāji'' folkloristus Katlakalnā pulcē reizi divos gados. Šogad trīs dienu garās ražas svinības notika jau piekto reizi.
