Latviešu tautas tērpu izstādes–konkursa balva Voldemāra Cīruļa vārdā godāta, lai pieminētu viņa – kādreizējā Vecpiebalgas pagasta priekšnieka – devumu tautas ģērba darināšanas tradīcijas stiprināšanā. "Retais pagasta priekšnieks ir par to, ka kultūras vērtības ir jāsaglabā, tām ir jāpievērš uzmanība, tās ir jāatbalsta," spriež aušanas darbnīcas "Vēverīši" un Vecpiebalgas audēju kopas vadītāja Dagnija Kupče. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" viņa atminas, kā Cīrulis reiz uzdevis sarīkot novada tautas tērpu izstādi: "Mēs uztaisījām tāmi, aizgājām pie Voldemāra un teicām: "Mēs to izstādi taisīsim, bet ir vajadzīgas naudiņas." Viņš uz mums paskatījās un teica: "Labi, meitenes, ko tad lai es ar jums daru." Viņš parakstīja. Tad mums Kultūrkapitāla fonds iedeva naudu. Voldemārs ar pagasta vīriem izremontēja zāli. 2007. gadā Vecpiebalgā bija izstāde par Vecpiebalgas tautas tērpiem."
Voldemāra Cīruļa piemiņas izstādi–konkursu iedibināja 2012. gadā, un tas turpina notikt reizi piecos gados, tieši gadu pirms Dziesmu svētkiem.
Šī jau ir trešā reize, kad vērtējumam atklāts amatnieku veikums – kopskaitā 30 tautas tērpi no visas Latvijas.
"Protams, tautas tērpu pasniegšana un piedāvājums mainās. Pirmajā [izstādē–konkursā] bija Vidzeme, otrajā bija viss kas un pārsvaru neņēma nekas, bet tagad lielākoties bija darba tērpi – kolekcija no Limbažiem, no "Dzilnas"," atzīmē Kupče. Viņa dara zināmu, ka Voldemāra Cīruļa piemiņas balva ir pērlēs izšūta Piebalgas vīriešu kažoka josta, kas no reizes uz reizi darināta citāda.
Par krāšņo notikumu savs vārds sakāms arī Latvijas Nacionālā kultūras centra Tautas lietišķās mākslas ekspertei un tautas tērpu konkursa vērtētājai Lindai Rubenai:
"Šis gads izcēlās ar labi darinātiem tērpiem, un arī pati izstāde ir ļoti interesanti iekārtota – var apskatīt visas tērpu detaļas, tai skaitā kurpes, zeķes un papildu lietas, kas nāk tautastērpiem komplektā. Dažai labai autorei tie ir pat trīs priekšauti, kurus iespējams mainīt."
Rubena ir gandarīta, ka reiz aizsāktā tradīcija turpinās, ka amata pratējiem joprojām ir interese veidot tautas tērpus un konkursam pieteikto ģērbu skaits saglabājas ap 30. Kopā ar viņu vērtēšanas komisijā darbojās Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadīja, vēstures doktore Aija Jansone un tautastērpu centra "Senā klēts" eksperte Ziedīte Muze.
Limbažu Tautas lietišķās mākslas studijas "Dzilna" vadītāja Baiba Vaivare uzsver, ka piedalīšanās un uzvara šādā konkursā mudina meistares darboties tālāk. Darba nudien ir atliku likām – amatnieces pēta tautas tērpu detaļas un paralēli klausās vadošo etnogrāfu lekcijas. Kas ne mazāk svarīgi, – vecajās detaļās studijas "Dzilna" dalībnieces ieliek arī jaunradi, teic Vaivare.
Tautas tērpu izstāde Vecpiebalgā aplūkojama līdz 21. augustam. 23. augustā iecerēta fotosesija ar ģērbu autoriem, lai iemūžināts viņu veikums tālāk kļūst par liecību kādā izdevumā vai tīmekļa vietnē.
