Vērtība pāri visam – hits. Latvijas Radio 2 jubilejā saruna ar direktoru Kasparu Mauriņu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Šajā piektdienā, 1. aprīlī, Latvijas Radio 2 (LR2) atzīmē savu 27 gadu pastāvēšanas jubileju. Aicinājām uz īsu sarunu radiostacijas direktoru Kasparu Mauriņu, lai viņu izvaicātu par LR2 nemainīgajām vērtībām un pārmaiņām. 

Aiga Leitholde: Cik gadus esi radio cilvēks?

Kaspars Mauriņš: Man šajā LR2 dzimšanas dienā 1. aprīlī oficiāli apritēs gads, kopš esmu radiostacijas direktors. Pirms tam biju direktora pienākumu izpildītājs. Runājot par kopējo radio stāžu – tie ir aptuveni 20 gadi, kopš es strādāju Latvijas Radio. Sākumā veidoju autordarbus, esmu lasījis ziņas LR2. Tad esmu pārkvalificējies par programmu vadītāju. Pirms tam strādāju Cēsu Radio kā dīdžejs. Dīdžejošana man pie sirds gāja labāk nekā ziņu lasīšana. Esmu bijis Pieci.lv projekta un arī akcijas "Dod pieci!" sākotnējā sastāvā. 

Ja man padsmit gadu vecumā kāds būtu teicis, ka strādāšu LR2. Es būtu atbildējis – nekad mūžā! Kā tā dzīve tevi iegroza, ka tagad esmu LR2 direktors, tas man nekad sapņos nebūtu rādījies.

Esmu iemīlējis šo staciju un daru savu sirdsdarbu – uzturu latviešu mūzikas sajūtu.

Piemēram, pagājušajā nedēļā sēdēju kopā ar Maestro Raimondu Paulu viņa kabinetā, klausoties viņa jaunās mākslinieces Paulas Saijas koncertu un kopā ar viņu vērtējot, kura dziesma varētu būt tā, kas tagad potenciāli varētu skanēt kā dzīvais ieraksts radio – šis ir viens no iemesliem, kādēļ ar prieku nāku šo darbu. 

Kaspars Mauriņš
Kaspars Mauriņš

LR2 ir nemainīgi klausītākais radio Latvijā. Kā tev šķiet, kas šo popularitāti tur tik nemainīgu?

Man šķiet, tā ir vairāku apstākļu kopsakarība. Pirmkārt, mēs esam latviešu vieglās mūzikas radio un tādi kā mēs Latvijā vairs nav neviena stacija. Acīmredzami vēlme pēc latviešu mūzikas latvietim gan Latvijā, gan ārvalstu diasporā dzīvojošajiem ir pietiekami liela. Pāri visam radiostacijas popularitāti uztur mūsu vienkāršās un tuvu tautai esošās radio personības.

Vēl viena liela veiksmes atslēga ir tā, ka radio muzikālās programmas ir autordarbi.

Lai gan tā jau ir vecā skola, kad muzikālās programmas dīdžejs veido manuāli, ejot cauri fonotēkai, piemeklējot konkrētai dienai atbilstošu mūziku, mums tas vēl joprojām strādā vislabāk. Mēs cilvēkiem piedāvājam profesionāli sagatavotu saturu, kuru viņi grib patērēt.

LR2 organizē arī tematiskās akcijas. Man prātā palikusi "Gadsimta garākā Līgo dziesma".

Man pašam sirdij tuvs bija kolēģes Baibas Palkavnieces ierosinātais un producētais Maestro Raimonda Paula mūzikas maratons viņa apaļās jubilejas kontekstā. Tad vairākas dienas jeb 80 stundu garumā atskaņojām tikai un vienīgi Paula mūziku. Arī ikdienā, kad mūziķiem ir jubilejas, veidojam īpašas rotācijas, kuros vairāk skan viņu radītā mūzika.

Kāda ir LR2 auditorija? Vai tie ir pieredzējuši klausītāji vai klausās arī jaunieši?

Ja skatās auditorijas pētījumus par radio kanāliem, tie atklāj, ka mūs klausās pat nedaudz vairāk jauniešu nekā Pieci.lv, kas ir jauniešu kanāls. Protams, ka lielākais vairums mūsu klausītāju ir no vidējās paaudzes un vecākā paaudze, kam joprojām svarīgs ir lineārais ēters. Auditorijas mainās – atceros vienu no pēdējiem komentāriem, kurā kāds klausītājs atzinīgi novērtēja Kaspara Markševica veidoto programmu, piebilstot, ka viņam esot ap 30 gadiem. Laikam kādus gadus LR2 ir bijis tas zīmogs kā veco cilvēku radio. Pēdējos gadus nākusi klāt gados jaunāka auditorija, kas arī bija viens no mūsu kanāla mērķiem. Mēs nestrādāsim uz jauniešiem, bet vairāk uz vidējo vecuma klausītāju, piedāvājot viņiem veidotu saturu, piemēram, astoņdesmito gadu latviešu estrādes mūzikas klasiku.

Kaspars Mauriņš un Līna Rudzone
Kaspars Mauriņš un Līna Rudzone

Parunāsim par autorraidījumiem! Man kā pirmais prātā nāk Roberta Buivida "Neformāts", kas LR2 iedod arī nedaudz alternatīvu skanējumu.

Mūsu galvenā mūzikas redaktora Roberta Buivida raidījums "Neformāts" LR2 skan svētdienas vakaros pulksten 22.00. Protams, LR2 ikdienas ēterā skanēs plašai auditorijai zināma mūzika, bet mēs mēģinām pārstāvēt visus latviešu mūzikas žanrus. Mums ir pop-roka dziesmu aptauja "Muzikālā banka", šlāgera un kantri raidījums "Latvijas sirdsdziesma". Un Latvijā ir arī dziesminieki, etnomūziķi, alternatīvās un elektroniskās mūzikas izpildītāji, par kuriem "Neformātā" stāsta Roberts.

Man ir liels prieks, ka mums izdevās realizēt vairākus raidījumus, pateicoties iziešanai no reklāmas tirgus, kas sakrita arī ar manu ievēlēšanu LR2 direktora amatā.

Ilgus gadus LR2 saturs bija minimāls. Bija programmu vadītāji, kas vairāk strādāja kā dīdžeji. Mūzikas bija daudz, bet raidījumu – salīdzinoši maz. Šobrīd katru vakaru mums ir kāds satura raidījums. Ja mēs runājam par mūziku, tad jāatzīmē raidījums "Nošu atslēga", kuru veido Daiga Mazvērsīte. Raidījums stāsta par latviešu populārās mūzikas attīstību, par tās izpildītājiem un radītājiem. Tas skan sestdienu pēcpusdienās. Daigai piemīt talants no mūziķiem izvilināt interesantus stāstus, sasaistīt tos dažādu paaudžu griezumos un kontekstā ar citiem notikumiem. Raidījums "Nošu atslēga"  būtībā ir latviešu populārās mūzikas analīze.

Kā tu vērtē aktuālās jauno mūziķu un aktuālās latviešu populārās mūzikas attīstību?

Jaunie mūziķi Latvijā tiešām ir ļoti aktīvi. Katru nedēļu saņemam jaunas dziesmas no zināmiem un mazāk zināmiem, un pavisam nezināmiem vārdiem. Hiphopa skatuves pārstāvji savas dziesmas mums nesūta, jo zina, ka tas nav īsti LR2 formāts, bet jauno latviešu mākslinieku mūziku LR2 atskaņo. Paralēli esmu arī "Muzikālās bankas" producents. "Muzikālajā bankā" izvērtējam jaunās dziesmas un ne vienmēr ņemam mūziķa pirmo dziesmu, ja vien dziesmas potenciāls ir nepārprotams, kas arī tā mēdz gadīties. Piemērs – jaunā mūziķe Būū, kuru mēs pamanījām, jau pirms viņa plūca laurus un atzinības.

Bet ar hitiem ir zināms paradokss. Ja dziesma būs hits un dzīvotāja, tas notiks organiski.

No programmu veidotāju subjektīvām izvēlēm veidojas objektīvā realitāte. Ir arī populāru mākslinieku dziesmas, kas nez kāpēc neaiziet ne LR2, ne citās radiostacijās. Un tam ir jānotiek organiski, nevis mākslīgi pielipinot dziesmu klausītājiem. Pielipināt var jebko, bet, manuprāt, tas nav pareizais virziens. Dziesmas stāsts ir vissvarīgākais. Tas ir dziesmas veiksmes potenciāls, kurš vai nu uzmirdz, vai neuzmirdz. 

Kas ir tavs pēdējā laika lielākais muzikālais pārsteigums?

Labs jautājums. Mani tikko pārsteidza "Bermudu divstūra" un "Auļu" sadarbība dziesmā "Līgava". Tas nozīmē, ka mēs nekad nevaram zināt, kas notiks. Šī sadarbība nebūtu rādījusies manos sapņos. Tieši šādi notikumi manī ik pa laikam raisa pārsteigumu. Protams, LR2 vērtība pāri visam ir hits.

Ēterā visbiežāk skanēs labi zināmas dziesmas, "evergrīni" vai arī dziesmas ar hita potenciālu.

Mēs neeksperimentējam, esam pārbaudītu vērtību radio. Iespējams, esat pamanījuši, ka LR2 neskan tā, kā tas skanēja divtūkstošo gadu vidū, kad ēterā bija liels šlāgera īpatsvars. Protams, joprojām spēlējam šlāgermūziku, bet pludinām iekšā arī astoņdesmito gadu estrādes mūzikas zeltu.

Savukārt aptauja "Muzikālā banka" ne vien atspoguļo aktuālo populārajā mūzikā, bet, šķiet, jo īpaši vērtīga mūziķiem ir ar savu gada noslēguma koncertu. Piemēram, šogad "Citu zēnu" priekšnesums "Muzikālās bankas" finālā atnesa viņiem ne vien 2. vietu, bet arī deva labu atspērienu uzvarai "Supernovā".

Tieši tā, ja esi starp "Muzikālās bankas" 15 fināla dziesmām, tas kaut ko nozīmē. Arī jauniem mūziķiem ir, kur augt un uz ko tiekties. Protams, lielos vārdus ir grūti izkonkurēt, bet katru gadu blakus viņiem ir arī jaunāki mākslinieki. Tie paši "Citi zēni" – ja pirms gada finālā mēs viņus iekļāvām kā īpašos viesus, tad šogad viņi cīnījās ar lielajām mūzikas haizivīm. Tādēļ cenšamies turēt "Muzikālās bankas" latiņu – dziesmai ir jāiziet cauri visai gada atlasei, lai beigu beigās, atrodoties uz fināla skatuves, tas tik tiešām būtu sasniegums. "Muzikālajā bankā" jau iepriekš esam izcēluši jaunos vārdus – tas pats "Musiqq" savā laikā uzvarēja ar dziesmu "Abrakadabra". Kā projekts toreiz viņi bija savā sākumā. Vai arī Nikolajs Puzikovs ar dziesmu "Dievs tevi mīl", skatoties vēl vairāk atpakaļ, jāmin arī "Z-scars".

Noslēgumā visu apkopojot – Latvijas Radio 2 sākas jauns gads. Kas šogad jauns ir plānots?

Mēs būtībā turpināsim iesāktās lietas – jaunos tematiskos raidījumus, nostiprināsim visu savu mūzikas koncepciju. Turpināsim klausītājus iepazīstināt ar koncertdzīvi: mums ir dažādi koncertieraksti, kas mūsu ēterā nereti ir dzirdami. Joprojām turpināsim "Muzikālo banku" un sadarbību ar Latvijas Televīziju "Latvijas sirdsdziesma". Tas ir tas, kas manuprāt LR2 sadzīvo roku rokā! Domājam arī par to, kā LR2 saturu piedāvāt dažādās citās platformās.

Latvijas Radio 2 ar dažādu mākslinieku muzikālajiem priekšnesumiem piektdien, 1. aprīlī, atzīmēs savu 27. dzimšanas dienu. Dienas gaitā kopumā izskanēs septiņi dzīvie priekšnesumi, piedaloties tādiem mūziķiem, kā "Citi zēni", "Vintāža", Dons, "Zelta kniede", Ainars Bumbieris un "Akacis". Visi šie mākslinieki viesosies Latvijas Radio 2 studijā, savukārt pulksten 19.05 klausītājiem būs iespēja dzirdēt Ivo Fomina koncerta "Cilvēks" tiešraidi no VEF Kultūras pils.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti