Dzejnieces Aleksandras Lines sadarbība ar pianistu un komponistu Edgaru Cīruli un dāņu kontrabasistu un komponistu Albertu Reinholdu Ostegodu ilgst jau divus gadus. Pērn augustā trijotne koncertzālē “Latvija” ierakstīja albumu “9”, ko šajā pavasarī klajā laida mūzikas izdevniecība “Jersika Records”. Tajā Line lasa savu, lielākoties mūzikas iedvesmotu dzeju latviešu, krievu un angļu valodā, ar ko sabalsojas pianista un kontrabasista radītā skaņu pasaule.
Taujāti, kas viņus tur kopā, kā atbilde Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” izskan – kopīgs mērķis un radošais uzdevums, kas rezonē ikkatrā. Turpina Cīrulis:
“Man vienmēr ir licies ļoti interesanti ļaut mūzikai satikties ar citām mākslas formām, jo tad mūzika vairs nav tik savtīga, – tā kļūst par kalpu kaut kam citam, un parasti rodas interesanti risinājumi.”
Arī Line uzsver to pašu, proti, kaut katra no projektā “klausies” pārstāvētajām mākslām – dzeja, mūzika un dažkārt arī deja – pati par sevi ir pašpietiekamas, to mijiedarbe tomēr ienes jaunas dimensijas.
Četros koncertos mūziķi dāvās ne tikai kompozīcijas no jaunās plates, bet arī radīs uz vietas izpildījuma procesā. Dzeja šeit ir konstants lielums – jau pierakstīta un nemainīga, bet muzikālās improvizācijas gaitu skaidro Cīrulis: “Tas notiek pavisam vienkārši un ļoti sarežģīti. Kopā ar savu cīņubiedru Albertu esam izveidojuši spēlēs noteikumus katram no dzejoļiem.
Iedvesmojoties no kopējā emocionālā stāstījuma vai arī dzejoļa atmosfēras, naratīva, mēs meklējam, pielīdzinām kaut kādu muzikālu nosacījumu, kuru mēģinām izpildīt.
Tas nosacījums nav ļoti konkrēts. Tas nav obligāti harmonisks vai melodisks, vai ritmisks. Tas varbūt arī abstrakts.”
Savukārt ar dejas improvizāciju projekta “klausies” veikumu bagātinās kustību mākslinieks Nauris Miķelis Goba. Uzreiz jāatzīmē, ka tā tas būs vien koncertā Rīgā, mūzikas un drāmas telpā “OratoriO”.
Plašāk par dzejas un improvizētās mūzikas projekta darbību un koncertiem uzzināms “klausies” “Facebook” lapā.
