Rokgrupa «Laime pilnīga»: Mēs vēlamies cilvēkos radīt vairāk enerģijas!

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Šajā ceturtdienā, 19. aprīlī, klajā nāk rokgrupas “Laime pilnīga” albums “Synergy and Waterlilies”, no kura klausītājiem jau ir zināmi singli “Hold on”, “Why” un “Summer’s Ending”. Pēc albuma prezentācijas koncerta K. K. fon Stricka villā grupa dosies uz Dāniju, kur atbalstīs Latvijas hokeja izlasi pasaules hokeja čempionātā.

Grupa “Laime pilnīga” pastāv jau 12 gadus, un tās sastāvu veido Ervīns Ramiņš, Mārcis Vasiļevskis, Jānis Olekšs un Elvijs Mamedovs. Par albumu “Synergy and Waterlilies”, rokmūzikas jauno klausītāju un mūziķu paaudzi domās dalījās Ervīns un Mārcis.

"Synergy and Waterlilies” ir jūsu trešais albums. Kā tas atšķiras no abiem iepriekšējiem?

Ervīns: Pirmais albums mums bija tāda kā dziesmu izlase. Otrais bija domāts kā konceptalbums. Albumā "Synergy and Waterlilies"  mēs pamēģinājām sev kaut ko pilnīgi neraksturīgu. Uzsākām darbu ierakstu studijā bez iepriekš sagatavotām muzikālām idejām.

Mārcis: Mēs sarunājām dienu, kad iesim studijā, un nācām kā baltas lapas. Nevis tāpēc, ka mums pietrūka ideju, bet gan tāpēc, ka mums bija interesanti visu radīt uz vietas. Ideju nekad nepietrūkst.

Ervīns: Albuma skanējumu veido mirkļa impulsi.

Mārcis: Skanējums ir nepieradināts. Kad dziesmas bija sarakstītas, mums pašiem tās bija jāmācās spēlēt. Un šajā mācīšanās procesā sapratām, ka jaunās dziesmas mūsu spēli padara labāku, jo mūzikai pievērsām lielāku uzmanību.

Vai savas dziesmas jūs pierakstāt notīs?

Ervīns: Nē, nepierakstām. Mēs mēdzam ierakstīt dziesmu demo versijas. Bet citādi dziesmas ir mūsu galvā.

Mārcis: Un datorā – skaņu celiņā, demo variantā.

Vai, jūsuprāt, mūziķiem ir labāka atmiņa?

Ervīns: Kā kurā jomā. Muzikālā atmiņa noteikti būs labāka. Kopējā atmiņa? Iespējams, ir labāka. Muzicējot tu darbini savu koordināciju – visu ļoti skaisti sasaisti galvā.

Atgriežoties pie albuma – "Synergy and Waterlilies" dziesmas ir angļu valodā?

Ervīns: Jā!

Kāpēc tā?

Ervīns: Mūzika vai nu skan, vai neskan latviski. Mūsu četrotnes gadījumā angļu valoda mums ļauj labāk izpausties, tas arī viss.

Mārcis: Mums ir viens sens skaņdarbs latviski, kas skan forši – dziesma "Sirdsapziņa".

Tas jau jums ir lielākais hits!

Ervīns: Iespējams, bet mums vēl daudz labu dziesmu.

“Sirdsapziņu” klausītāji koncertos vienmēr uzņem ar sajūsmu. "Laime pilnīga” dzied par tādām tēmām kā sirdsapziņa, pasaules kārtība, materiālās pasaules kārdinājumi. Ervīn, vai šīs tēmas Tev joprojām dziesmu tekstos ir aktuālas?

Ervīns: Šīs tēmas nezaudē aktualitāti, bet jaunajā albumā ir arī personīgākas tēmas, un dziesmu vārdus esam parakstījuši kopā ar Mārci. Šajā albumā aprakstām situācijas, kuras vienkārši notiek.

Mēs vēlamies cilvēkos radīt vairāk enerģijas!  Mēs esam pret pasīvu attieksmi. 

Ar “Laime pilnīga” mūziku ir uzaugušas vairākas klausītāju paaudzes un, Ervīn, tu skolo jauno mūziķu paaudzi Jelgavas Roka skolā.  Kādi ir mūsdienu jaunieši?

Ervīns:  Iesākumā jaunieši neko daudz nezina. Viņiem apkārt ir milzīgs informācijas apjoms, no kura viņi paņem tās lietas, kas viņiem iepatīkas. Skolotāju sūtība ir iemācīt skolēnus izvērtēt, kas ir laba mūzika, vienalga, kas tas būtu par virzienu – roks, džezs vai blūzs. Runājot par rokmūziku, šo stilu izvēlas jaunieši, kas māk mūziku klausīties. Vieni interesējas par agrāk – septiņdesmitajos, deviņdesmitajos gados rakstītu mūziku, citi meklē mūsdienās radītu, autentisku rokmūziku kā, piemēram, Džeks Vaits vai grupa "Radiohead". Protams, no visiem  skolas audzēkņiem lielākā daļa savu nākotni nesaistīs ar mūziku, tāpēc mūsu uzdevums ir izaudzināt kultūras cilvēku, kurš spētu novērtēt jebkādu kultūras pasākumu.

Man arī ir pāris desmitgadīgu skolēnu, ar kuru iecienīto repertuāru esmu iepazinies tik labi, ka dažkārt šķiet, ka Maklmora (Macklemore, amerikāņu reperis – A. L.) dziesmas zinu labāk par savējām. Vēl kāds cits puisis – viņam bija svarīgi spēlēt to, kas tajā mirklī uz mūzikas skatuves ir aktuāls, tajā skaitā mūsu – savu skolotāju sarakstīto mūziku, jo esam viņam pazīstami. Skolēni mēdz savas domas mainīt ļoti bieži. Un vienā brīdī iestājas vakuums, jo visas populārās dziesmas ir jau izdziedātas. Tad jāsāk no sākuma. Es ļauju audzēkņiem izpausties pēc sirds patikas. Man galvenais ir – lai viņi attīsta savu muzikalitāti.

Mārcis: Manuprāt, mūsdienu tīņiem visa ir tik daudz, ka jaunā “Gibson” ģitāra ātri apnīk. Savukārt mūsu tīņu laikos – deviņdesmitajos – iespēju bija krietni mazāk. Mēs dziesmu mācījāmies pēc dzirdes, klausoties un atkal attinot kasetes. Ģitāra bija dievība, nevis instruments.

Ervīns: Jā, tā ir ļoti liela sevis disciplinēšana – ka tu pats izzini, pats atrodi. Mūsdienās tava lielākā grūtība ir tāda, ka nevari izvēlēties, no kuras mājaslapas skatīties videoapmācību.

Mārcis: Traucēklis ir pārāk lielais informācijas daudzums.

Ervīns: Bet jaunā paaudze noteikti ir daudz atvērtāka par mums!

Mārcis: Ir augusi mūziķu virtuozitāte!

Tātad – roks vēl ir dzīvs?

Ervīns: Roks vēl ir dzīvs, un pieļauju, ka tas vēl dzīvos un dzīvos. Rokmūzika – ierasti mēs to attiecinām uz konkrētu mūzikas stilu, bet man liekas, ka rokmūzika var ieņemt dažādas formas un nokrāsas – katram jāizvēlas savējā! Un cilvēkiem vienmēr būs vajadzīga mūzika, kas viņus pozitīvi uzlādē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti