Rīgas festivālā – Džona Keidža mūzika audiovizuālā performancē četrām klavierēm

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Rīgas festivāla daudzveidīgajā muzikālajā piedāvājumā šovasar iekļauta arī ietekmīgā 20. gadsimta komponista Džona Keidža skaņdarbu programma. 11. jūnijā plkst. 20.00 Spīķeru koncertzālē komponista provokatīvā daiļrade izskanēs unikālā audiovizuālā performancē četrām klavierēm pianista Jura Žvikova un videorežisora Roberta Rubīna redzējumā, informē festivāla rīkotāji.

2012. gads aizritēja Džona Keidža simtgades zīmē. Džons Keidžs (1912–1992) bija viens no ietekmīgākajiem un provokatīvākajiem 20. gadsimta komponistiem un domātājiem. Viņš pazīstams kā jaunu tembru meklētājs un drosmīgs eksperimentētājs, kurš azartiski rīkoja performances un hepeningus, apbrīnoja klusumu un cīnījās par skaņas “cilvēktiesībām”. Viens no šī amerikāņu skaņraža radikālākajiem teicieniem – “sounds we hear are music” (Viss, ko dzirdam, ir mūzika) satricināja līdzšinējos priekšstatus par mūziku un tās uztveri, pozicionējot pavisam jaunu pārliecību – jebkura skaņa ir mūzika, ja vien tajā attiecīgi ieklausās. Keidžs mēdza pārbūvēt mūzikas instrumentus, pielāgojot tos savām skaniskajām idejām, kā arī par mūzikas instrumentiem padarīja sadzīves priekšmetus, kuru skaniskais pielietojums uz skatuves klausītājiem nebija iedomājams.

Jura Žvikova sagatavotajā performancē iepazīsim gana daudzveidīgu Džonu Keidžu. Pianists sēdīsies pie dažādiem taustiņistrumentiem – tiks lietotas parastās klavieres, sagatavotās jeb preparētās klavieres un bērnu spēļu klavieres, kādas daudzi no mums atcerēsies savulaik bērnudārza rotaļlietu arsenālā redzējuši. Kopā ar pianistu šajā programmā piedalīsies arī  starptautisku atzinību guvušais režisors un videomākslinieks Roberts Rubīns, kura veidotās projekcijas neuzkrītoši, bet efektīgi papildinās muzikālo priekšnesumu.

Par sagatavotajām klavierēm žurnālā “Mūzikas Saule” Juris Žvikovs stāsta: “Kad spēlēju Keidža sonātes un interlūdijas, klavieres ir pilnas ar skrūvēm, plastikas gabaliņiem, dzēšgumiju. Drīz kļūšu par veikala “K-rauta” pastāvīgo klientu, jo pērku skrūves un eksperimentēju. Lai atskaņotu šos darbus, man jānēsā līdzi koferītis ar dažāda diametra skrūvēm. Skaņa ir ļoti interesanta, manuprāt, un pats labākais ir tas, ka šī mūzika neskan vis vecmodīgi, bet gan pilnīgi maģiski un brīnumaini.”

Programmā – “Sonātes un interlūdijas sagatavotām klavierēm”, “Svīta rotaļklavierēm”, vēl kādas miniatūras un, visticamāk, neiztiksim arī bez hrestomātiskā opusa “4:33” jeb četrarpus minūtēm ambienta klusuma.

Juris Žvikovs klavierspēli apguvis Jelgavas mūzikas skolā, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Luksemburgas konservatorijā, Pībodija konservatorijā Baltimorā. Viņa skolotāji bijuši Zigrīda Šillere, Jānis Lielmanis, Arnis Zandmanis, Teofils Biķis, Marko Krauss, Roberts Makdonalds. Juris Žvikovs ir vairāku starptautisku pianistu konkursu laureāts. Saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu 1994, nominēts Lielajai mūzikas balvai 2012 par izcilu darbu ansamblī. Uzstājies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Sinfonietta Rīga, Liepājas simfonisko orķestri. Sniedzis solokoncertus Latvijā un citās valstīs. Piedalījies Gidona Krēmera festivālā Lokenhauzā. JVLMA docents. Sniedzis meistarklases Eiropas un ASV mūzikas augstskolās. Ieskaņojis Latvijas komponistu klaviermūzikas antoloģisku dubultalbumu. Divas reizes ieguvis Fulbraita stipendiju – 1996. gadā studijām Baltimorā un 2009. gadā pedagoģiskam darbam Kalifornijas Mākslu institūtā.

Rīgas festivāls šogad notiks no 3. līdz 20. jūnijam. Atklāšanas un noslēguma koncertos mūsu izcilo mūziķu Vestarda Šimkus un Baibas Skrides sniegumā varēsim baudīt šī gada jubilāra Riharda Vāgnera mūzikas diženumu. Koncertos dzirdēsim arī Lielās mūzikas balvas 2012 laureāti akordeonisti Kseniju Sidorovu, kori “Latvija” un Latvijas Radio kori, publikas iemīļoto dziedātāju Renāru Kauperu, Latvijas sitaminstrumentu zvaigznes, kanādiešu mecosoprānu Mišu Brigergosmani, a cappella kvartetu Anonymous 4 no ASV, Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri u. c.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti