Mazi puikas ar lielām tubām izskatās tikpat simpātiski kā meitenes ar „hipsteru brillēm” un vairākus gadu simteņus pazīstamo trombonu rokās. Šogad konkurss veltīts Jāzepa Vītola 150 gadu jubilejai. Tāpēc kā obligāto skaņdarbu visi dalībnieki spēlē kādu no latviešu komponistu darbiem.
Atmosfēra Mūzikas akadēmijas koncertzālē un gatavošanās konkursam telpās ir jūtami atšķirīga. „Sākumā, kad es sāku spēlēt, man nepatika. Bet, kad es sāku spēlēt tubu, tad man iepatikās,” par savu pieredzi stāsta Smiltenes mūzikas skolas audzēknis Dāvis.
„Pirmkārt, tā bērniem ir pieredze, jo viņš visu laiku ir cītīgi mācījies un var atbraukt salīdzināt. Tas arī liecina par skolas pedagogu kvalifikāciju,” konkursa jēgu skaidro Siguldas mākslu skolas „Baltais flīģelis” koncertmeistars Arnolds Dimants.
No piektdienas līdz pat svētdienas vēlam vakaram Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas koncertzālē būs uzstājušies teju 200 bērnu no 50 Latvijas mūzikas skolām.
Lai arī pedagogu vidū valda pārliecība, ka muzikālā izglītība ir nepelnīti zemu novērtēta un atbalstīta, ikgadējā konkursa dalībnieku skaita krasa samazināšanās līdz šim nav izjusta. Bērnus motivējot gan vecāki gan paši mūziķi. „Es domāju, ka lielākais vairums vecāku saprot, ko dod mūzikas skola....Mums attīsta abas puslodītes smadzenēs,” saka Smiltenes mūzikas skolas skolotājs Pēteris Vilks. Jau citu tendenci pamanījis Dimants. „Tad, kad parādījās izcilā flautiste Dita Krenberga, tad flautas mūzikas skolā parādījās vairāk. Pēc tam, kad Artis Sīmanis pacēla saksofonus, tad tagad arī saksofonu grupās [ir vairāk cilvēku],” stāsta Dimants.
Arī šajā konkursā saksofonistu ir tik daudz, ka pietiek veselām sešām stundām, kamēr mežraga, eifonija, trombona un tūbas izpildītāji žūriju priecēs vien aptuveni stundu.
Konkursa uzvarētājus apbalvos tikai februāra vidū. Pirmās vietas ieguvēji kā solisti varēs uzstāties ar kādu profesionālu orķestri.
