“Es jau jokoju, ka es spēlēju tagad vienam skaņu režisoram, un man ir daudz tādu privātu koncertu, ko klausās tikai viens cilvēks austiņās. Protams, tas ir dīvaini, bet tā tagad ir. Ārzemju koncerti visi atcelti...” Andrejs Osokins raksturo pēdējā gada darba procesu. Viņš neslēpj, ka tāpat kā visi pārējie mūziķi ir bezgalīgi noilgojies pēc īstiem koncertiem un dzīvas saiknes ar klausītājiem.
Taču, par spīti visam, viņš turpina rosīgi strādāt. Viens no apliecinājumiem tam ir marta sākumā klajā nākušais albums “Two Worlds” jeb “Divas pasaules”. Albums veltīts diviem izciliem komponistiem – Klodam Debisī un Džordžam Gēršvinam. No vienas puses, viņi ir divas atšķirīgas pasaules, bet viņus abus vieno meklētāja un novatorisma gars, un viņi abi ir 20. gadsimta sākuma personības. Albums ir kā viņu abu dialogs vai saspēle.
“Un galvenais – tie meklējumi pēc kaut kā jauna, pēc jaunas pasaules, un tāpēc mēs nosaucām albumu ''Divas pasaules'', it kā vecā Eiropa un jaunā Amerika, divi kontinenti, divas kultūras, bet arī tagad tas nosaukums ir aktuāls, jo mēs visi dzīvojam kaut kādās paralēlās pasaulēs.
Viena pasaule bija 2019. gads un pirms tam, šobrīd pasaule ar pandēmiju. Tagad mēs gaidām kaut kādu jaunu pasauli, kad mēs varēsim dzīvot bez ierobežojumiem, bet šī pasaule nenāk.
Plus mēs visi dzīvojam tagad datoros, virtuālajā pasaulē. Tā kā tagad to realitāšu ir ļoti daudz, tāpēc tas arī sanācis tāds negaidīti aktuāls nosaukums,” norāda mūziķis.
Savā ziņā divas pasaules satiksies arī Andreja Osokina tiešraides koncertā “Paralēles”, kas notiks šo sestdien, un tā būs amerikāņu un latviešu pasaule. Koncertu organizē Amerikas Latviešu apvienība, un tas iekļaujas tās 70 gadu jubilejas pasākumu ciklā.
Gēršvina, Glāsa, Kramba un citu amerikāņu komponistu mūzika skanēs līdzās Mediņa, Dārziņa, Vītola, Vaska un Karlsona kompozīcijām, un Andrejs Osokins gatavs atklāt starp tām dažādas interesantas un varbūt pat negaidītas paralēles. Viņš skaidro:
“Amerikāņiem arī viss sākās pa īstam 19. gadsimta otrajā pusē, tāpat kā mums Latvijā. Jo agrāk tas bija kaut kāds Eiropas mūzikas lielvalstu atdarinājums.
Bet tad viņiem parādās oriģināli komponisti, un viens no viņiem, protams, ir Gēršvins. No mūsējiem es pretī likšu Mediņu, Dārziņu, Vītolu.
Galvenais, lai mūzika ir talantīgi uzrakstīta, un gan Mediņa “Dainas”, gan Dārziņa “Melanholiskais valsis”, gan Vītola skaņdarbi tādi ir.
Ļoti meistarīgi uzrakstīti, mēs varam lepoties, ka mums ir tāda mūzika.”
Pēc nepilna mēneša gaidāms vēl viens Andrejs Osokina solokoncerts, tas izskanēs tiešraidē no Latvijas Radio 1.studijas, un tajā skanēs tikai latviešu komponistu mūzika.
“Šim koncertam nosaukums ir “Latviešu klaviermūzika pāri gadsimtiem”, jo mēs sāksim ar 19. gadsimta beigām – Jāzepa Vītola “Šūpuļdziesmu” – un beigsim ar 21. gadsimta jaundarbiem. Tā kā tā arī būs iespēja palepoties, cik daudzveidīga ir latviešu mūzika,” atzīst pianists.
Abus solokoncertus Andrejs Osokins sāks tieši ar savai sirdij ļoti tuvo Jāzepa Vītola “Šūpuļdziesmu”. Viņš to raksturo kā trauslu, caurspīdīgu un ļoti skaistu melodiju, līdz ar kuru viņš grib ieaicināt klausītājus no ikdienas atšķirīgā, sapņojumam līdzīgā pasaulē.
“Tajā saklausāma kaut kāda tāda emocionāla brīvība, tā ir kā meditācija, dažreiz kā lūgšana. Man ļoti patīk ar šo kompozīciju uzsākt koncertu. Daži saka – šūpuļdziesma... Visi aizmigs, neviens neklausīsies. Bet man liekas, ka nevis aizmigs, bet atradīs tieši to mierīgo stāvokli, kad mēs nedomājam par kaut kādām mūsu sadzīves problēmām, bet domājam par mākslu, mūžību, dzīvi, mīlestību, skaistumu. Un pēc tam jau mēs varam klausīties, piemēram, “Varšavas triptihu” vai Vaska mūziku,” skaidro Osokins.
Jau 27. martā Andrejs Osokins sniegs tiešraides koncertu “Paralēles”. Pēc Latvijas laika tiešraide būs skatāma septiņos vakarā Amerikas Latviešu apvienības “Facebook” kontā, kā arī tiešsaistes platformā “Zoom”. Pēc koncerta visi skatītāji aicināti piedalīties sarunā ar Andreju Osokinu, komponistu Juri Karlsonu, kā arī Amerikas Latviešu apvienības pārstāvjiem, sarunu vadīs muzikoloģe Liene Jakovļeva.
