Māksla kā sabiedrības sirdspuksti. Atskats uz Liepājas Mākslas forumu

Septembra pēdējās nedēļas nogalē Liepājā jau astoto reizi norisinājās Liepājas Mākslas forums, piedāvājot ieskatu mūsdienu kultūras daudzveidībā. Šo gadu laikā pasākums ir kļuvis par daļu no Liepājas kultūras vides un arī iemantojis atbalstītājus citviet. Sarunā festivāla mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča stāsta par to, kā izveidot programmu, kas uzrunātu atšķirīgus cilvēkus. 

Liepājas Mākslas foruma programma ikgadēji ir pārdomāta tā, lai apmeklētāji bez steigas varētu pagūt būt visos notikumos un vēl atliktu laiks par tiem savā starpā padiskutēt. Protams, vēl jādodas pastaigā pa skaisto Liepāju, un par to festivāls arī ir parūpējies – organizējot pasākumus pilsētvidē. Šoreiz – bijušajā "Liepājas metalurga" teritorijā divas stundas ilgu dejas izrādi radījuši horeogrāfe Olga Žitluhina un mūziķis Juris Kaukulis. 

Dejotāju veiklie, vijīgie un dzīvie ķermeņi bija kā kontrasts monumentālajai industriālajai teritorijai. Dejotāji darbojās kā grupa, darba kolektīvs, kurā pakāpeniski mostas ticība, ka arī viņi reiz izjutīs to vieglumu kā baltais pūku mākonītis. Gadsimta sākumā rūpnīcas strādniekiem bija necilvēciski garas darba stundas. Laika gaitā "Liepājas metalurgs" kļuva par lielāko darba devēju un joprojām ir nozīmīga daļa no pilsētas vēstures. Dejas izrāde bija dzīvespriecīga un deja – azartiska, tomēr ar klātesošu smeldzi, atgādinot par to, cik cieši līdzās pastāv pretstati un kā kopums rada māksliniecisko baudījumu. 

Liepājas Mākslas forumā klasika atklājas novatoriski. Trio "Surel, Segal & Gubitsch", kuru veido instrumenti čells, vijole un ģitāra, un kura programmā ir salonmūzika, šos pazīstamos jēdzienus pacēla virtuozitātē gan spēles tehnikā, gan skanējumā. Rīgas cirka veidotajā izrādē "Citroni un medus" uzstājās akrobāti, izspēlējot meitenes un zēna draudzību un reizē parādot, kāds izskatās 21. gadsimta cirks. Izrādes galvenā publika bija bērni vecumā līdz 7 gadiem, kas uz skatuves notiekošo vēroja nenovēršoties, ar žestiem līdzi dzīvojot galveno varoņu pārdzīvotajam. Izrādes noslēgumā, sarunā ar māksliniekiem, bērni vairākkārt vēlējās noskaidrot – kā tas ir iespējams, ka meitene var pacelt puiku? Iedvesmot un noturēt bērnu publikas uzmanību, kā arī pārsteigt pieaugušos ir vienlīdz liela meistarība. 

Svarīga Liepājas Mākslas foruma daļa ir arī avangarda koncerti. Ansamblis "soundinitiative" no Parīzes piedāvāja programmu ar klausītāju tiešu iesaisti. Skatuve bija pārcelta līdzās klausītāju sēdvietām, dažādi skaņdarbi tika izpildīti dažādās vietās. Klausītāji bija aicināti iesaistīties – pārvietoties no vienas un otru skatuvi, kopā ar mūziķiem veidot skaņu un ļauties dejai. Šāda interaktivitāte "atvēra" klātesošos jauniešus, pamazām kājās pieceļot arī pārējos. Un tā piecelšanās koncerta laikā nebūt nav viegla, atgādinot, cik ļoti tradīcija ir mūsos. Festivāla noslēgumā valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga", poļu soprāns Joanna Frešele (Joanna Freszel) diriģenta Normunda Šnē vadībā atskaņota itāļu komponista Fausto Romitelli futūrisma manierē radīto videooperu "An Index of Metals". Darbs bija izaicinājums mūziķiem, jo intuitīvajām, abstraktajām skaņām bija precīzi jāsakrīt ar video projekciju maiņu. Klausītājiem "An Index of Metals" bija kā labirints, kurā doties, sekojot video norādēm, vai arī aizvērtām acīm – vadoties pēc skaņas. Abos gadījumos gūstot nedaudz psihedēlisku sajūtu. 

Foruma programmā tika atklāta arī fotogrāfa Iļjas Lipkina personālizstāde "YOU are the model! YOU are the majority!", kas būs apskatāma vēl līdz 23. oktobrim, kurā mākslinieks pēta mūsdienu paradoksu – kā mainās jauniešu sejas, kas veras telefonu ekrānos.

Saruna ar festivāla māksliniecisko vadītāju Baibu Bartkeviču

Aiga Leitholde: Nemainīgi aktuāla ir diskusija par to, vai māksla ir jāskaidro? No vienas puses tās izpratne ir atkarīga no katra paša individuālajām sajūtām, bet tajā pašā laikā zināšanas ir ļoti svarīgas tieši tāpēc, ka ļauj apzināties šīs individuālās sajūtas. Kā tu pieej šim skaidrojošajam darbam Liepājas Mākslas foruma ietvaros?

Baiba Bartkeviča: Runājot par laikmetīgo mākslu, mūziku, kultūru, manuprāt, ir labi saprast kontekstu. Piemēram, zināšanas par konkrētā komponista darbu un izvēlēm tikai palīdzēs saprast viņa izteikto vārdu. Tomēr uzskatu, ka vairāk mākslas darbu tveram iekšējā saķerē, nevis intelektuāli. Eksperti priecājas par virtuoziem tehniskiem piedāvājumiem un jaunām skaņām – es arī par to priecājos, bet mākslas pārlaicīgumu tveru emocionāli. Apmeklējot laikmetīgās kultūras pasākumus, organizatoriem būtu publikai jārada konteksta pieejamības sajūta. Iedrošināts cilvēks paliek atvērtāks, brūk robežas no iedomātā. Ja cilvēks nav pieradis būt daļa no laikmetīgās kultūras, tad viņš jūtas svešs. Tajā brīdī, kad tu sper soli uz priekšu, atveries, tad dialogs ar katru reizi raisās arvien labāk. Tādēļ – jo vairāk piedāvāsim dažādu laikmetīgās kultūras saturu, dažādās mākslinieciskās formās. Tas raisīs piederības sajūtu un iedrošinās cilvēku, doties klausīties mūziku, no kuras viņš it kā neko nesaprot. Jaunā māksla ir jauna, tādēļ mēs iepriekš nezinām un nevaram to paredzēt. Atslēgas vārds – būt atvērtam! Tad tas būs personīgs dialogs starp klausītāju un mākslas darbu. Protams, Liepājas Mākslas forumā mēs veicam skaidrojošo darbu – programmiņās ir apraksti, dažkārt pirms koncertiem notiek sarunas ar ekspertiem – veidojam šos tiltus no idejas līdz klausītājam.

Kā veidoji šī gada Liepājas Mākslas foruma programmu?

Man galvā ir mākslinieku saraksts, kurus es vēlētos atvest uz Liepāju. Es varētu salikt uz priekšu vairāku festivālu programmas. Idejas atlasu, skatoties no aktuālās situācijas, par kritērijiem izvirzot to – kas ir nozīmīgs liepājniekam, sabiedrībai kopumā. Domāju, kurš būtu nākamais solis, kas atvērtu pieeju laikmetīgajai kultūrai. Piemēram, deju izrāde "Liepājas metalurga" teritorijā, es zināju, ka šī norises vieta būs saistoša vietējiem, kuri, iespējams, ir ziņkārīgi – kas notiek aiz žoga. Tā vienmēr ir bijusi slēgtā teritorija, bet nozīmīga pilsētas vēsturē un pilsētnieku dzīvē. Šī izrāde raisīja lielu interesi, visiem nebija to iespējams redzēt, jo izrādi var vērot tikai noteikts apmeklētāju skaits. Mēs varētu taisīt otro un trešo izrādi. Programmas izveidē ar zināmām lietām miksēju nezināmās – tas ir tas triks! Tu cilvēkam dod kaut ko pazīstamu, kas viņā raisa uzticību, un iedod arī ko jaunu. Mūziķu un mākslinieku pasaulē ir tik ārkārtīgi daudz – spēj tik ņemt! Tādēļ vienmēr skatos arī žanriski, piemēram, iekļauju programmā laikmetīgo deju. Tad es gribu kaut ko arī bērnu publikai, šogad tas bija cirks, kas forumā iepriekš nebija bijis. Iekļauju jaundarbus, kas iepriekš nav spēlēti. Šogad programmā bija arī avangards, parādot, cik dažādas var būt koncertēšanas formas.

Es gribu parādīt plašo iespēju lauku un stimulēt brīvību – māksliniecisko un personīgo, manuprāt, tas ir ārkārtīgi svarīgi.

Baiba Bartkeviča

Kristīnes Brīniņas izrāde-pastaiga "Upe" iedzīvojās pilsētvidē, kļuva par daļu no Liepājas teātra repertuāra.

Tieši tā! Liepājas Mākslas forumā 2020. gadā pirmo reizi izrādītā horeogrāfes Kristīnes Brīniņas izrāde-pastaiga "Upe" kļuva par veiksmes stāstu, vēlreiz parādot, cik nozīmīga ir piesaiste vietai. Man ir svarīgi, lai foruma programma ir aktuāla vietējiem. Kristīne izrādē izmantoja liepājnieku stāstus, kurus izspēlēja dažādās pilsētas vietās. Jauno aktieru mākslinieciskais sniegums bija augstvērtīgs. Tas aizkustinoši uzrunāja liepājniekus. Tā izpaužas iekļaujošā metode mākslā, kurā tavs viedoklis tiek ņemts vērā. Šādi vēlamies arī turpināt – veidot sadarbības ar vietējiem māksliniekiem, tajā pašā laikā piesaistot arī ārzemju un nacionālā mēroga māksliniekus. Varbūt Liepājas Mākslas forums kādreiz augs lielāks. Labprāt gribētu nedēļu garu programmu. Man ir dažādas idejas, bet jāskatās pēc dzīves ritējuma – pandēmijas un kara apstākļos ir aktuāla cita veida mākslas. 

Avangards vēsturiski ir dzimis kara apstākļos. Kā mūsu laiku redz mūsdienu avangarda mākslinieki?

Jā, avangards ir ektravaganza – divus soļus uz priekšu visiem. Avangards ir radoša, eksperimentāla vide, kas meklē jaunus risinājumus. Tā piemēram, šī gada viesi, viens no vadošajiem avangarda ansambļiem Eiropā "soundinitiative", savam koncertam Liepājas Mākslas forumā bija devuši nosaukumu "Pieskārieni", šādi akcentējot sociālo saišu nozīmību, ko viņi parādīja arī caur programmu – cik ļoti mēs visi esam viens veselums. Mākslinieku un klausītāju sadošanās rokās, šī kopības sajūta un kolektīvā pieredze, tas, protams, ir liels spēks. Šādu reakciju ir raisījis stāvoklis pasaulē, kas liek mums apzināties, ka esam vienā laivā. Programmas raksturo tas, ka robeža starp komponistu, izpildītāju un klausītāju ir paplašināta, šādi domājot arī sabiedrības mijiedarbību kopumā.

Mūsdienu māksla un laikmetīgā kultūra ir radari, kas pārraida sabiedrības sirdspukstus.

Noslēgumā, kam pievērst uzmanību aktuālajā "Lielā dzintara" programmā?

Ar četriem lieliem pasākumiem svinēsim Liepājas operas simtgadi. Gaidāms Jēkaba Nīmaņa operas "Mūž(-uš)īgais lidojums" pirmatskaņojums, kurā iesaistīta liela mākslinieciskā komanda – gan jaunieši, gan operas solisti, gan bigbends, gan simfoniskais orķestris. Tad gaidāma Maestro Imanta Rešņa debija uz "Lielā dzintara" skatuves ar Berlioza operu "Fausta pazudināšana", piedaloties starptautiski atzītiem solistiem. Atklāsim izstādi "Liepājas operai 100", būs arī ievadsaruna. Protams, jāpiemin arī ikgadējie Valsts svētku un Ziemassvētku koncerti. "Lielajā dzintarā" ar solo programmu viesosies arī Ksenija Sidorova.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti