Plašāk par "Skan Bahs, Bahs skan" intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika” stāsta Pēteris Vaickovskis (viņš izrādē spēlēs ērģeļpozitīvu) un režisors Varis Piņķis.
"Izrādes vēsture ir pavisam vienkārša,” ar smaidu savu stāstu sāk Varis Piņķis. "Pēteris man jau vasarā teica, ka viņiem abiem ar Jāni Kurševu esot Baha programma, un vai arī es tur nevaru "kaut ko”. Sākumā plāni bija pieticīgāki – ka varētu parunāt Brodska dzeju, kas man saistās ar Bahu, bet tad atvēzējos uz plašāku notikumu, iesaistot vēl divus aktierus, un tā nu esam nonākuši līdz starpžanru artefaktam…"
Jautājumu, ko aktieri īsti darīs ar Bahu, Piņķis ātri pārfrāzē: "Drīzāk jājautā, par ko ir izrāde.
Izrāde ir par ikdienas sakralitāti, par katra mirkļa īpašumu un liktenību. Baha mūzikai raksturīga nepārtraukta vertikāle, saikne ar lielo mērogu.
Tad nu ar dažādām plastiskām, sadzīviskām un tekstuālām norisēm mēģināsim šo sakralitāti iedzīvināt uz skatuves."
Savukārt Pēteris Vaickovskis, kuru pazīstam kā Latvijas Radio kora dziedātāju, senās mūzikas entuziastu un arī diriģentu, šoreiz koncertā spēlēs ērģeļpozitīvu. "Baroka mūzikā tas bija standarts, lai varētu nodrošināt pavadošu grupu jeb basso continuo. Un, ja skan ērģeles, dzimst sakrāla mūzika," stāsta Vaickovskis un atklāj, ka Jānis Kurševs koncertā dziedās ārijas un dziesmas no Annas Magdalēnas burtnīcām, kā arī citiem Baha darbiem – piemēram, ārijas no kantātēm, kas brīnišķīgi iederas šajā skatuves kompozīcijā.
"Bahs vienmēr ir visa centrā.
Tā patiesi ir ģeniāla mūzika, ko cilvēks ar savu prātu un saprašanu šķietami nemaz nevar uzrakstīt. Bahs patiesībā bija kā ziņnesis – viņa mūzika ir dievišķa.
Nebaidos teikt, ka tā dota no Dieva – liela, pašpietiekama, tāpēc mums ar Vari ir domas un pārdomas, ko tai var likt klāt vai pretnostatīt. Domāju, ka šajos vakaros šīs pasaules viena otru papildinās,” stāsta Vaickovskis, kurš ar Jāni Kurševu sadarbojas ilgus gadus. Taču šāda apjoma pilnu programmu sagatavojuši pirmoreiz.
Varis Piņķis, kurš ar Baha mūziku tagad sadzīvo cieši jo cieši, neslēpj, ka fon Stricka villas izvēle nav nejaušība. "Man patīk tāda aizgājušas godības vide, kas vienlaicīgi ir arī palikusi, kas iet cauri gadsimtiem. Fon Stricka villai piemīt nenovecošanas jeb aktualitātes gars. Te ir nepieradināta vide, skaistas sienas. Arī mūzika šeit skan ļoti labi.”
Un vēl Piņķis noteikti grib uzsvērt, ka izrāde ir mūsdienīga.
"Manā skatījumā Bahs ir ļoti liels provokators. Vulgāri runājot – Bahs ir tas, kurš aicina no pirmdienas mainīt dzīvi. Izejot no šī viedokļa, esmu šo izrādi veidojis. Tā nav gara, stundā tiksim cauri. Toties sākuma laiks neordinārs – astoņi vakarā!”
