Latvijas Radio raidījuma "Kultūras rondo" uzrunāto skaņražu – Raivja Misjuna, Jēkaba Bernāta un Laumas Kazakas – ceļi pie Māra Sirmā bijuši dažādi, bet kā viens, tā otrs un trešais saņēma diriģenta aicinājumu radīt jaundarbu Garīgās mūzikas festivālam.
Lauma Kazaka, kura sevi sauc par kormūzikas cienītāju un bieži apmeklē kora "Latvija" koncertus, stāsta par kompozīciju, ko dāvās pirmatskaņojumu koncerta klausītājiem: ""Unde Bella" ir a capella darbs jauktajam korim, un tulkojumā no latīņu valodas tas nozīmē – no kurienes kari? Īstenībā sanāk ļoti skaista vārdu spēle (nejauša), jo vārds "bella" ir tas, kas vienmēr visiem asociējas ar vārdu "skaisti", "skaistums", un tad izrādās, ka latīņu valodās tas nozīmē arī "karš". Skaņdarbā to varēs dzirdēt cauri, jo
ir gan skaistas, greznas muzikālas tēmas, gan filozofiski, iekšēji jautājumi par to, no kurienes rodas kari un cīņas – vai ne no iekšienes?"
Jaundarba vēstījums sabalsojas ar mūslaiku notikumiem, par kuriem autore juta iekšēju nepieciešamību reflektēt. "Kā Māris Sirmais teica – garīgums rodas no tā, ka ir kādas dziļas, patiesas emocijas, kaut kas aizskar vai satricina dvēseli," teic Kazaka. "Es domāju, ka šis ir temats, ko var skatīt dažādos līmeņos – pasaules un personiskā līmenī un citādāk."
No studijām Amsterdamā pārbraukušais Raivis Misjuns festivālam sarakstījis jaundarbu "La Noche Oscure". Turpina autors: "Es pats sevi pārsteidzu – nolēmu uzrakstīt nedaudz plašākas formas skaņdarbu. Par tekstu es izvēlējos Svētā Jāņa no Krusta (16. gadsimta spāņu katoļu mistiķa) darbu "La Noche Oscure", ko latviski var tulkot kā "Tumšā nakts". Vēlējos uzrakstīt meditāciju par šo konceptu, ko Jānis izpētīja un ar ko es diezgan rezonēju tādā psiholoģiskā līmenī. Jānis apdzied tumšo nakti, ko simboliski var dēvēt par dzīves grūtiem posmiem, likstām, zaudējumiem vai vienkārši skumjām, un viņš izvēlas to nevis atstumt, bet drīzāk to svinēt, apdziedāt un iekļaut savā pieredzē. [..].
Es izdomāju piešķirt šai tumsai, kas cilvēka dzīvē bieži vien notiek, tādu mirdzumu."
Jēkabs Bernāts, kura pamatdarbs ir ar kamerkori "Ave Sol", Garīgās mūzikas festivālam radījis darbu "Creation Of The World: Ovid’s Four Winds" jeb ""Pasaules radīšana: Četri Ovidija vēji". Lūk, Jēkaba komentārs: "Kā jau nosaukums min, es izmantoju romiešu dzejas zelta laikmeta klasiķa Pūblija Ovidija Nāsona tekstu par pasaules radīšanu, konkrēti par četru vēju iedalīšanu katru savā debespusē – par to ir mana skaņdarba pirmā puse. Vidusposms atklāj, ka stāsts tālāk ir par debesu radīšanu, un pašā finālā jau par to, kā cilvēks raugās zvaigznēs, ar visai skaistu salīdzinājumu, ko Ovidijs ir ļoti trāpīgi minējis un kas mūsdienās iegūst jaunu aktualitāti – dzīvnieki liec galvu pret zemi, savukārt cilvēki ceļ galvu pret debesīm, pret kosmosu. Man liekas, ka mūsdienās vēl viena nozīme tam ir cilvēka raudzīšanās kosmosā zinātnes nolūkos. Skaņdarbu rakstot, ļoti aktuāls bija Džeimsa Veba teleskopa kalibrēšanas process.
Tas arī tas, ko es mēģināju mūzikā attēlot, – cilvēka vispārējais intelekts bez kaut kādām personiskām, emocionālām zīmēm; kā sabiedrības vidējais aritmētiskais raksturojums.
Skaņdarbā tas, manuprāt, ir diezgan viegli saklausāms, jo katram dziedātājam es ļauju vaļu finālā dziedāt, kādu tekstu viņš vēlas [..]."
Lūgti atklāt, vai paši sevi arī sauc par jaunajiem komponistiem, Lauma Kazaka visu triju vārdā atbild: "Man šķiet, tas atkarīgs no konteksta, kā uz to skatās. Visiem mums plāni un sapņi ir lieli, un redzot to, cik daudz kas pasaulē ir izdarīts un cik daudz skaistas mūzikas ir radīts, protams, ka mēs esam jaunie komponisti, tas ir pilnīgi skaidrs."
"Latvijā ir ļoti izglītota publika, ļoti aktīva jaunās mūzikas vide, ko man pēdējos gados ir sanācis novērtēt, un man prieks būt daļai no tās; vairāki komponisti Latvijā ir ļoti spēcīgi, interesanti [..]," pauž Misjuns. "Mākslas nekad nevar būt par daudz. Māksla ir kā jaunā reliģija, ko mēs piekopjam un atbalstām."
Jēkabs Bernāts:
"Jauno komponistu celšana gaismā, protams, ir patīkama no mūsu puses, bet, man liekas, tas savā ziņā arī skolo sabiedrību tam, kas, mūsu rakstīts, sekos pēc gadiem pieciem desmit vai divdesmit.
Ārkārtīgi jauki, ka Valsts akadēmiskais koris un Māris Sirmais mums uzticas un aicina rakstīt šos darbus. Tā ir brīnišķīga pieredze – strādāt ar kori ''Latvija''. Bez praktiskas darbošanās mēs neko neiemācītos."
