Rīta regtaims

Pieskarties nepieskaroties. Saruna ar klavesīnisti Ievu Salieti

Rīta regtaims

Dziedātāja Ieva Kerēvica: Esmu kā planēta starp atmiņām un milzīgām, apzinātām gaidām

Ērģelniece Vita Kalnciema: 4. maijā neko citu nevar spēlēt kā vien latviešu ērģeļmūziku

Ērģelniece Vita Kalnciema: 4. maijā neko citu nevar spēlēt kā vien latviešu ērģeļmūziku

Par godu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 30. gadskārtai 4. maijā Latvijas Radio 3 "Klasika" cikls "Viens pats studijā" izies ārpus Latvijas Radio 1. studijas sienām: pulksten 18.00 Latvijas Radio mikrofoni un videokameras tiks izvietotas Rīgas Domā, kur muzicēs ērģelniece, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Ērģeļu klases vadītāja Vita Kalnciema. Programmu "Veltījums", ko vadīs Inta Zēgnere, būs iespējams ne tikai dzirdēt "Klasikas" ēterā, bet arī vērot videotiešraidē "Klasikas" "Facebook" lapā un sabiedrisko mediju portālā LSM.lv.

"Šī ir pilnīgi jauna tradīcija, jo iepriekš esam pieraduši dzirdēt Rīgas Doma koncerta ierakstus, bet tagad pirmo reizi būs koncerts dzīvajā ēterā – gandrīz kā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados, kad Radiofonā tika pārraidīta ērģelnieka Alfrēda Kalniņa koncerti. Žēl, ka nav nekas saglabājies no šiem ierakstiem, bet toreiz šādas pārraides bija diezgan regulāras," stāsta Kalnciema.

"Mēs, ērģelnieki, esam pieraduši spēlēt visu koncertu no viena gala līdz otram, bet šoreiz būs arī sarunas. Protams, pandēmija prasa savu un publikas zālē nebūs, bet citādi viss notiks kā koncertā," stāsta Vita Kalnciema, taču piebilst, ka bez asistenta Rīgas Domā tomēr neiztikt. "Šis instruments ir vēsturisks, 1884. gadā būvēts, un kompjūtersistēmas tam, protams, nav, līdz ar to studijā būs asistente, bet citādi viss notiks kā šobrīd valstī pieņemtajā kārtībā."

Koncerta nosaukums ir "Veltījums", un programmā iekļauti Alfrēda Kalniņa, Lūcijas Garūtas, Jāņa Norviļa, Jāņa Mediņa, Ādolfa Ābeles, Marģera Zariņa, Aivara Kalēja un Imanta Zemzara skaņdarbi. "4. maijā neko citu nevar spēlēt kā vien tikai latviešu komponistu ērģeļmūziku, kas manai sirdij ir ļoti tuva. (..)

Tās būs miniatūras, jo šādam koncertam arī ļoti lielās formas nemaz nederētu, un pārsvarā tie būs mūsu mīļie klasiķi, jo šāda mūzika tiešām ļoti piestāv romantiskajam Doma instrumentam.

Gribējās iekļaut arī kādu no tiem latviešu komponistiem, kuri pēckara laikā bija spiesti dzīvot svešumā. Arī viņi ir mūsu tautas daļa, kaut savulaik viņu mūziku Latvijā nedrīkstēja spēlēt nemaz. Tā no viņiem būs Jānis Mediņš, Ādolfs Ābele un Jānis Norvilis. Šoreiz pirmatskaņojumu gan nebūs, taču esmu izveidojusi ērģeļu pārlikumu Imanta Zemzara skaņdarbam "Patiesība"."

Bet kā šobrīd rit Vitas Kalnciemas ikdiena kā Mūzikas akadēmijas ērģeļu klases vadītājai? "Ar studentiem strādājam attālināti. Cenšamies apgūt jaunas tehnoloģijas un izmantot laiku. Ir ļoti daudz tādu studiju kursu un lekciiju, ko pavisam vienkārši var apgūt attālināti. Mazliet grūtāk ir ar pašu spēli – studenti sūta mums ierakstus, kurus pēc tam analizējam. Par laimi, ērģelniekiem ir pieejamas baznīcas, tai skaitā arī man.

Mēģinām pielāgoties un mūzika skan tāpat. Laiks ir neparasts, bet nākotnē jāraugās ar cerību."

Piekļūšanu pie Rīgas Doma instrumenta Kalnciema sauc par laimes saliņu, bet koncerta vērošanu tiešraidē – par ļoti interesantu iespēju skatīti ērģelnieka darbu tuvplānā. "Process, kā norit koncerts, ir ļoti interesants – ar visu darbošanos ap reģistriem, dinamisko pārslēgšanu un visu pārējo. Tas ir diezgan sarežģīti."

Kļūdīties pie vēsturiskajām Rīgas Doma ērģelēm nedrīkst ne ērģelnieks, ne asistents. "Tam ir arī tāds smeķis, kā mūsu mīļā Ilma Grauzdiņa būtu teikusi. Mūsdienās daudz kas ir vienkāršots, bet šeit ir tas arhaiskums klāt."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti