Haralds Sīmanis ir viens no Latvijas savdabīgākajiem talantiem – tīrradnis, kā viņu savulaik nosauca Marģeris Zariņš. Īpašo balss tembru nevar sajaukt ne ar vienu citu, lielai daļai klausītāju tam asociējoties ar astoņdesmitajiem gadiem. Taču tas nenozīmē, ka Sīmanis nav bijis gana aktīvs arī vēlāk.
Plašāku atpazīstamību viņš guva 1980. gadā, kad ''Mikrofona'' dziesmu aptaujas noslēguma koncertā izpildīja vienu no saviem populārākajiem skaņdarbiem “Ezers”, kas krasi atšķīrās no visa, kas līdz tam ticis pārraidīts vietējā televīzijā. Astoņdesmito gadu beigās Sīmanis it kā ”pazuda” no lielās skatuves, lai strādātu un attīstītos individuāli, kam sekoja arī regulāras uzstāšanās baznīcās. Laika gaitā viņam izveidojusies sadarbība ar tādiem mūziķiem kā Ieva Akuratere, Ilze Grunte un citiem.
Sīmanis dzimis 1951. gada 12. jūnijā Cēsīs. Profesionālu muzikālo izglītību viņš guvis nav, savukārt ģitāras un ērģeļu spēli apguvis pašmācības ceļā. “Fonoklubs” ir kļuvis par pastāvīgu Haralda Sīmaņa koncertu norises vietu, viņam viesojoties gan kluba telpās, gan uz festivāla “Fono Cēsis” skatuves.
