Pārmijas

Tuvojas zinātniskā konference "Latvijas mūzikas vēstures krustpunkti: 17. un 18. gadsimts"

Pārmijas

Pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Agnetas Krilovas-Bērziņas opuss "Dimensija. LAIKS"

Viesturs Gailis par "Dzirnavnieci": Grūti pateikt, vai otrreiz kam tādam vēl ķeršos klāt

Diriģents Viesturs Gailis: Kad tīmeklī atradu septiņas rokrakstu partitūras, tad arī visas nepatikšanas sākās...

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Latvijas Mūzikas akadēmijas operstudija “Figaro” aicina uz divām Džovanni Paizjello komiskās operas “Dzirnavniece” pirmizrādēm Latvijā – 24. aprīlī tā notika Rīgas Latviešu biedrības namā, bet 26. aprīlī klausītāji un skatītājii tiek aicināti uz Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielo zāli.

Jautrā izrāde divos cēlienos izskanēs latviešu valodā – operas libretu no itāļu valodas tulkojušas Irma Pavāre un Olga Kitova, savukārt muzikālo tekstu un aranžiju operstudijas “Figaro” orķestrim veidojis operstudijas "Figaro" vadītājs un diriģents Viesturs Gailis, kurš atklāj: "Jau sen galvā vibrēja doma, ka tīmeklī aizvien vairāk parādās dažādu opusu rokraksti, un man gribējās kādu no šiem rokrakstiem pamēģināt – paņemt oriģinālu un paskatīties, kā tas atšķiras no drukātajām versijām. Bija vairāki varianti, un viens no tiem – komponists Paizjello. No "Dzirnavnieces” pasaulē slavena ir tikai viena ārija no otrā cēliena, kuru visas pasaules soprāni dzied.

Internetā atradu kādas sešas septiņas rokrakstu partitūras, un tad arī visas nepatikšanas sākās... Jo katra partitūra bija savādāka!

Kad palasa libretus, kas pieejami internetā, visi ir skaisti un vienkārši – trīs vīri samīlas dzirnavniecē, un visos libretos kā vienā ir laimīgas beigas... Kad ar Irmu Pavāri sākām tulkot tekstus, secinājām, ka nevienā partitūrā šādu beigu nav! Tātad librets ir cits! Meklējām un atradām 1824. gada variantu ar jautrajām beigām. Sagatavošanas process bija ļoti sarežģīts. Tagad man ir skaidrs, kāpēc partitūrām vienmēr apakšā raksta, kas veidojis redakciju. Jo tik tiešām – kurā pilsētā opera tika uzvesta, tā tika pielāgota solistiem: mainītas tonalitātes, ir dažādi numuri. Tas bija ļoti interesants, bet grūts piedzīvojums. Grūti pateikt, vai vēl otrreiz kam tādam ķeršos klāt...”

Vaicāts, kālab šoreiz izvēlējies 18. gadsimta mūziku, diriģents atzīmē: "Studentiem sākumā vajag ko tādu, kas viņiem ir "pa zobam", ko viņi var pacelt gan vokāli, gan arī skatuviski.

Jauniem, mazpieredzējušiem cilvēkiem tāda viegla komēdija vienmēr ir vienkāršāka nekā "Otello", "Pajaci" vai cita psiholoģiska drāma.

Domāju, uzdevums ir sasniegts – redzu, ka studenti iestudējuma procesā krietni izauguši! Protams, rezultāts arī ir būtisks, bet šajā gadījumā tas ir sekundārs. Vismaz šajā gadījumā tas nav no tiem iestudējumiem, kurus citkārt ar "Figaro" esam taisījuši un kuros mums tiešām svarīgs rezultāts, kur visu darām mākslas vārdā. Šis vairāk bija tāds pedagoģisks iestudējums – tas ir jautrs, mūzika – gaiša, un beigas ir labas. Būs patīkami gan tiem, kas izpilda, gan tiem, kas klausās."

Iestudējuma režisore ir Ināra Slucka, scenogrāfs – Aigars Ozoliņš. Par brīnišķīgiem tērpiem parūpējusies Evija Dāboliņa. Šajā reizē amizantos galveno varoņu piedzīvojumus izdzīvos šarmants un talantīgs jauno operdziedoņu sastāvs. Lomās: Rakelīna – Vlada Kitova, Irma Pavāre, Donna Eižēnija – Viktorija Pakalniece, Luīze Anna Kalniņa, Amaranta – Tatjana Kopača, Kitija Mināte, Dons Kaloandro Pirolo – Dainis Kalnačs, Luidžīno – Renārs Austrums, Niks Freimanis, Fistofolo – Mārtiņš Ivulis, Dons Rospolone – Artis Muižnieks, Filips Krauklis. Izrādēs piedalās arī JVLMA studentu orķestris un koncertmeistares – Inguna Puriņa, Svetlana Stakeviča.

Diriģents neslēpj – darbs iestudējuma sagatavošanas procesā bijis liels un cītīgs. "Kā vienmēr, mums ir ļoti ierobežots skaits mēģinājumu ar orķestri, jo tas ir naudas jautājums. Šoreiz paldies par atbalstu Valsts Kultūrkapitāla fondam!

Jaunajam solistam ir ļoti svarīgi pierast pie orķestra, saprast "nepatikšanas", ko tas rada, un ko nozīmē tā pavadījumā dziedāt uz skatuves. Domāju, iestudējums paliks operstudijas repertuārā – opera būs ļoti vērtīga studentiem.”

Tāpat Gailis ir priecīgs par sadarbību ar režisori Ināru Slucku: "Šī mums ir pirmā šāda veida sadarbība. Domāju, arī Inārai ir interesanti – jo viņa nebūt ne daudzas komēdijas savā mūžā ir iestudējusi. Vispār viss radošais sastāvs ir ļoti, ļoti profesionāls!"

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti