Ideja veidot šādu koncertprogrammu ērģelniecei Ligitai Sneibei radusies pēc dalības kādā festivālā Zviedrijā, kas bijis veltīts sievietēm mūzikā.
“Es pārdomāju tieši latviešu mūzikas bagātības, kādas mums ir pieejamas ērģeļmūzikā, un sakārtoju programmu. Tā man bija ļoti laba pārbaude,” pastāstīja Ligita Sneibe.
Pārdomās dalījās arī komponiste Dzintra Kurme-Gedroica: “Tā grandiozitāte, kas nāk ar to visu. Tas mani kopš bērnības ir fascinējis. Atceros pirmo koncertu bērnībā, kad klausījos, īsti pat nesapratu, kas tur ir, bet tā skaņa tik grandioza un varena, ka piesaistīja uzmanību un dziļi iespiedās atmiņā.”
Par ērģeļu spēles meistarēm kļūst sievietes. Arī rakstīt mūziku ērģelēm vislabāk esot sadarbībā ar pašu atskaņotāju. Komponistes Indras Rišes kompozīcija “Uguns rituāls ērģelēm” tapusi īpaši kādreizējai kursa biedrenei, ērģelniecei Ligitai Sneibei.
“Es uzdrošinos teikt, ka sievietes ir smalkākas rokrakstā. Vairāk nianšu. Viņām patīk spēlēties ar niansēm. Vīriešiem, es tā iedomājos, patīk raupjākas, lielākas līnijas un plašāki triepieni,” muzikālo nianšu atšķirības skaidroja Riše.
Lai atskaņotu sarežģītos skaņdarbus, ērģelniecei Ligitai Sneibei Cēsu Svētā Jāņa baznīcas ērģeļu daudzos reģistrus palīdzēja darbināt asistenti.
Koncertā tika atskaņoti dažādu paaudžu latviešu komponistu skaņdarbi. Lūcijas Garūtas, Santas Ratnieces, Lolitas Ritmanes, Indras Rišes, Dzintras Kurmes-Gedroicas un Maijas Einfeldes kompozīcijas līdz ar ērģelēm izdziedāja arī Nacionālās operas soliste Inga Šļubovska-Kancēviča.
“Man liekas, ka visa tā programma ir ļoti interesanti izkārtota un tur ir ļoti daudz negaidīta un skaista,” atzina komponists Artūrs Maskats.
Viņš uzsvēra, ka sievietēm arī milzīgā dramatika ir pieejama tādā pašā mērā kā vīriešiem, taču sievietēm esot pieejama arī “ārkārtīgi augsta lirika”, kas atspoguļojusies koncertā.
