Andrejs Jansons dzimis 1938. gada 2. oktobrī Rīgā, Otrā pasaules kara beigās viņš kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1949. gadā emigrēja uz ASV.
Andrejs Jansons bija XX un XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents, XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku Goda virsdiriģents, kā arī Jaunatnes dziesmu svētku Amerikā, Pasaules Brīvo latviešu I dziesmu dienu Gotlandē, Rietumkrasta VIII un XII, Kanādas IX, ASV X Dziesmu svētku un daudzu citu Latvijas novadu dziesmu svētku un dienu virsdiriģents.
Kā viesdiriģents sadarbojies ar Latvijas Nacionālo Operu, Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri, Lietuvas Nacionālo Simfonisko orķestri, Liepājas simfonisko orķestri, Milvoku Simfonisko orķestri, Nirnbergas Simfonisko orķestri, Philharmonia Hungarica, Bronx Arts orķestri, Tallinas Kamerorķestri, Maskavas Simfonetti, Bostonas Kamerorķestri, Latvijas Bruņoto spēku orķestri, Orķestri “Rīga”, koriem “Balsis”, “Ave Sol”, “Fortius” “Sonore”, Latvijas Radio kori, Valsts kori “Latvija” un citiem.
Laikā no 1975. gada līdz 2015. gadam bijis Ņujorkas latviešu kora mākslinieciskais vadītājs un diriģents. Ar šo kori vairākkārt viesojies un koncertējis Latvijā.
Kā komponists radījis ap 50 kora dziesmas un tautas dziesmu apdares, 2 dziesmu ciklus, 20 solo dziesmas, Tautas dejas mazam orķestrim, Ziemassvētku kantāti, skaņdarbus muzikālam teātrim (mūziklus), norādīja Nacionālais kultūras centrs.
Andrejs Jansons darbojies arī mūzikas pētniecības un metodikas laukā, rakstījis pētījumus un lasījis lekcijas par koklēšanu, latviešu mūziku un folkloru, kā arī uzrakstījis doktora disertāciju par latviešu tautas mūzikas klasifikācijas problēmām. Ilgus gadus dedzīgi darbojies arī latviešu jaunatnes muzikālās izglītības jomā – mācījis koklēšanu, vadījis korus un orķestrus latviešu bērnu vasaras nometnēs Ņujorkā, Toronto, Garezerā, kā arī vadījis Ņujorkas koklētāju un dziedātāju ansambli.
1996. gadā Andrejs Jansons apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Muzikologs Arvīds Bomiks vietnē "Facebook" savos atvadvārdos uzsver Jansona nozīmību: "Viņš – viens no latviešu mūzikas stiprākajiem balstiem. Paldies Tev par dāsnajiem sadarbības gadiem, kopā esam šķīruši daudzu latviešu komponistu partitūru lappuses. Un allaž Tu esi bijis godavīrs."
Ar savu klātbūtni viņš bieži lutinājis LR3 "Klasika" klausītājus, un radio studijā tapušas daudzas sirsnīgas un atklātas sarunas gan par mūziku, gan dzīvi. Jansona kungs bija interesants un aizrautīgs sarunu biedrs: no viņa muzikālajiem un ārpusmuzikālajiem piedzīvojumiem varētu veidoties bieza jo bieza atmiņu grāmata.
