Vēstules autori norāda, ka ieguldījums mūzikas nozarē atspoguļojas ne tikai kultūrā, bet arī Latvijas ekonomikā: "Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Kultūras akadēmijas valsts pētījumu programmas ietvaros konstatēts, ka katrs ieguldītais 1 eiro kultūrā ne tikai atpelna sevi, bet arī papildus pievieno Latvijas ekonomikai 1,53 eiro."
Mūzikas padomē arī uzsver, ka Latvijas mūziķu talants un izcilība ir viens no mūsu nācijas lielākajiem sasniegumiem gan mūsu mājās, gan starptautiski un ka mūzika ir devusi neatsveramu ieguldījumu nacionālās identitātes veidošanā gan izšķirošos Latvijas vēstures brīžos, gan mūsdienās. Tomēr šobrīd, kā norāda Mūzikas padomē, nespējot starptautiski un pat Baltijas valstu līmenī konkurēt ar finansējumu mūziķu izglītības, atalgojuma un darba apstākļiem,
mūzikas nozare atrodas kritiska brīža priekšā.
Palielinoties sabiedriskā un privātā sektora atalgojumam Latvijā, inflācija rada papildu ekonomisko spiedienu uz visiem iedzīvotājiem. "Šis spiediens ir īpaši jūtams mūziķu vidū, kuri joprojām saņem nepietiekamu atalgojumu, salīdzinot ar vispārējo atalgojuma līmeni valstī un nozares profesionāļu atalgojumu citās valstīs," uzsver vēstules autori.
Latvijas Mūzikas padomes ieskatā ļoti bīstama ir pieaugošā tendence, ka mūziķi, kuru sagatavošanā tiek ieguldīti lieli resursi, pieņem apzinātus lēmumus pārtraukt darbu profesijā vai turpināt savas mūziķu karjeras citās valstīs atalgojuma dēļ.
Latvijas Mūzikas padomē uzsver, ka tā pilnībā izprot un atbalsta 2024. gadam izvirzītās kopējās valdības prioritātes (drošība, veselība, izglītība). Taču vēstules autori norāda, ka, "ņemot vērā šogad budžeta veidošanas procesā sadalītā finansējuma apjomu 783 miljoni eiro, uzskatām, ka mūzikas izglītības un mūziķu atalgojumam iezīmētais apjoms šobrīd ir neproporcionāli mazs. Šis jautājums ir nekavējoties un pilnā apjomā jārisina 2024. gada valsts budžeta ietvaros."
Vēstuli parakstījuši Latvijas Mūzikas padomes locekļi: Egīls Šēfers – Latvijas Mūzikas padomes priekšsēdētājs, biedrības "Latvijas Mūzikas informācijas centrs" direktors; Guntars Prānis – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors; Edgars Saksons – Valsts kultūrkapitāla fonda Mūzikas un dejas mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs; Agnese Cimuška-Rekke – biedrības "Latvijas Mūzikas industrijas attīstības fonds/ Latvijas Mūzikas eksports" izpilddirektore; Elīna Kalnakārkle – Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļas vecākā referente; Rolands Kronlaks – biedrības "Latvijas Komponistu savienība" valdes priekšsēdētājs; Guntars Ķirsis – valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Koncerti" valdes loceklis; Uldis Lipskis – valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Liepājas simfoniskais orķestris" valdes loceklis; Orests Silabriedis – žurnāla "Mūzikas Saule" galvenais redaktors, koncertzāles "Lielais dzintars" mākslinieciskais vadītājs; Iluta Treija – Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļas vadītāja; Gunda Vaivode – Latvijas Radio 3 direktore; Kārlis Vanags – Latvijas Radio bigbenda muzikālais direktors; Sandis Voldiņš – valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālā opera un balets" valdes loceklis; Kaspars Zemītis – biedrības "Pašnodarbināto mūziķu biedrība" valdes priekšsēdētājs; Diāna Zirniņa – sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Austrumlatvijas koncertzāle" valdes locekle.
KONTEKSTS:
Plānojot nākamā gada budžetu, valdība vienojusies, ka jaunām valdības programmām un prioritātēm tiks sadalīti 783,5 miljoni eiro un lielākā daļa no tā – 486,6 miljoni eiro – paredzēti trim galvenajām prioritātēm: drošībai, izglītībai un veselībai.
Ministru kabinets, 26. septembra sēdē izskatot un apstiprinot nozaru ministriju prioritāro pasākumu valsts budžeta pieprasījumus, lēma par papildu 13,6 miljonu eiro piešķīrumu Kultūras ministrijas (KM) atbildības jomām – kultūras nozarei 2024. gadā piešķirti papildu teju 8,1 miljoni eiro, savukārt mediju politikai – 5,5 miljoni eiro.
KM izvirzītajai prioritātei – valsts kultūras iestādēs strādājošo darbinieku atalgojuma fondam 2024. gadā – panākts 3,8 miljonu eiro palielinājums, lai pietuvinātu kultūras darbinieku atlīdzību sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējam atalgojumam. Finansējuma pieaugums šajā jomā nav optimāls, jo KM prioritāro pasākumu sarunās virzīja pieprasījumu nepilnu 8,6 miljonu eiro apmērā.
