Juris Kulakovs to komponējis pirms nepilniem 20 gadiem kā veltījumu deportāciju upuriem. Kantātes pamatā ir trimdas dzejnieka Pētera Aigara poēma.
Pieminot 25. marta skaudros notikumus, kad pirms 75 gadiem uz Sibīriju izsūtīja vairāk nekā 40 000 Latvijas iedzīvotāju, šo svētdien, 24. martā, kantāte "Sarkanais vilciens" izskanēs Lielajā ģildē. Tā būs velte arī darba autoram Jurim Kulakovam, kurš šogad devies mūžībā.
Koncertuzveduma mākslinieciskā vadītāja būs Aira Birziņa.
Pētera Aigara dzejas dziļums savienojumā ar Jura Kulakova mūziku klausītāja iztēlei un sirdij pieskaras ļoti cieši. Kantāte sākas ar draudīgām priekšnojautām, kam seko epizodes ar vilcienā sadzīto cilvēku pārdzīvojumiem.
Izmisums, neziņa un nolemtība mijas ar spītu un iekšēju pretestību un nepakļāvību. Kā caurviju tēma visam ir monotonais un destruktīvais vilciena motīvs, kļūstot aizvien intensīvāks un traģiskāks.
Diriģente Aira Birziņa, kuras vadībā kantāte atskaņota jau vairākkārt, atzīst, ka šis ir skaņdarbs, kuru diriģējot, ir sevi īpaši jākontrolē, lai emocijas pār viņu nevaldītu pārāk spēcīgi: "Teiksim, tajās klusajās, skaudrajās vietās, kur ir raksturota kāda ģimene, kāds mazs bērns, kurš mirst, vai sirmgalvis, kurš ar asarām acīs atvadās caur vilciena lodziņu no savas dzimtenes, tas nekad nepaiet garām vienaldzīgi, un es to ļoti, ļoti skaudri izjūtu un reāli gara acīm iedomājos, kad es diriģēju un kad es iestudēju."
Ieva Akuratere kantāti jau dziedājusi vairākkārt, un šoreiz to darīs īpašā piemiņā un lūgšanā arī par Juri Kulakovu: "Ingrīda Zemzare atzīmēja, ka viņš ir ģeniāls komponists, un mēs visi tā uzskatām. Viņa kompozīcijās, ja tā drīkst izteikties, ir tāds vāgnerisms. Tās ir kā vesels rituāls. Arī "Sarkanais vilciens" nav tikai atstāsts vai stāstījums. Protams, ir brīnišķīgā Pētera Aigara dzeja – īstā, trāpīgā, notikumam atbilstošā.
Juris ieliek ar savu mūziku absolūtu klātbūtnes un realitātes sajūtu. Tādēļ arī tik ļoti aizkustina tas viss. It kā mēs būtu klāt."
Neilgi pirms pirmatskaņojuma 2005. gadā pats autors Juris Kulakovs sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka "Sarkanais vilciens" ir viens no grūtākajiem un emocionāli sāpīgākajiem darbiem, kādu viņš radījis: "Tā ir ļoti spēcīga dzeja, bet rakstīt nebija viegli, jo vispār tā tēma ir ārkārtīgi sāpīga, ārkārtīgi skarba. Var teikt, tāds rekviēms tiem, kas cieta. Kas interesanti – visa tā poēma rakstīta vienā pantmērā, kas līdzīgs tautasdziesmas pantmēram. Līdz ar to tik liela apjoma darbā nebija viegli panākt, lai tas muzikāli būtu kaut cik dažāds. Man ir pieredze gan akadēmiskajā mūzikā, gan rokmūzikā, un tieši arī šai tēmai rokmūzikas skarbums tikai to visu, to kopiespaidu paspilgtina."
Jura Kulakova un Pētera Aigara dramatiskā kantāte "Sarkanais vilciens" izskanēs svētdien, 24. martā, Lielajā ģildē.
