Pretendentu pieteikšanu balvai izsludināja septembrī, tā joprojām turpinās un noslēgsies pēc nepilnas nedēļas, 27. decembrī. Pēc tam darbu sāks īpaši izveidota žūrija, kas izvērtēs pieteikto pretendentu veikumu.
Latvijā ir gana daudz dažādu kultūras nozaru balvu, taču kormūzikas nozarei, kas mums ir jo sevišķi spēcīga, sava īpaša apbalvojuma līdz šim nav bijis. Ir, protams, Lielā mūzikas balva, bet tā pamatā tomēr attiecas uz profesionālo mūziku.
Šie visi bija iemesli, lai Kormūzikas balvu iedibinātu, un uz to var pretendēt kā profesionālie, tā amatierkori un arī skolu kori.
Balvas dibinātāji un rīkotāji ir Dziesmu svētku biedrība un Latvijas Diriģentu asociācija sadarbībā ar Rīgas domi. Par balvas mērķi stāsta Dziesmu svētku biedrības priekšsēdētājs Ints Teterovskis: "Tomēr mums ir tā koru kultūra ārkārtīgi pilnvērtīga visos reģionos. Visdažādākajos līmeņos – gan profesionālajā līmenī mēs esam starp labākajiem koriem pasaulē, gan Valsts akadēmiskais koris "Latvija", gan Latvijas Radio koris, gan tieši tāpat amatierkustībā, un šogad – tā kā ir Dziesmu svētku gads – mēs nolēmām, ka beidzot jāsaņemas un kaut kas tāds jāizdara."
Balva iecerēta gan kā cieņas apliecinājums nozares profesionāļiem, gan arī viņu darba novērtējums, un reizē tai ir jākalpo kā izpratnes veicinātājai par nozares darbību kopumā, kas ir daudz plašāka, nekā pirmajā brīdī var šķist. Lai arī Dziesmu svētki ir koru tradīcijas kulminācija, dalība svētkos ir tikai viena no koru darbības šķautnēm – norāda Latvijas Diriģentu asociācijas vadītāja Agita Rimšēviča: "Kori starp Dziesmu svētkiem ļoti aktīvi koncertē, un tātad mēs pievēršam sabiedrības uzmanību tam, ka, teiksim, lielajās pilsētās tie ir 50%, ko nodrošina amatiermāksla, ar kultūras pasākumiem, norisēm.
Tikmēr ciemos un pavisam mazos miestiņos amatiermāksla nodrošina gandrīz vai 100% no visiem kultūras pasākumiem."
Balvas iedibinātāji arī ļoti cer, ka tā veicinās izpratni par nozares un arī diriģentu darba specifiku valstiskā līmenī: "Jā, mēs gribam popularizēt koru nozari un pievērst uzmanību, ka par to ir jārūpējas arī ikdienā. Šai saistībā varam atcerēties tos mūsu daudzos gājienus un ārkārtīgi lielās cīņas par to, lai Kultūras ministrija mūs sadzird un tomēr liek prioritātēs arī atalgojuma jautājumu.
Kaut kas ir panākts, bet es labprāt to pateiktu, – tad, kad mēs lasām, ka Kultūras ministrija ir dubultojusi atalgojumu, tas izklausās ļoti apsveicami, bet tad ir vērts arī pateikt, ka tas dubultojums ir no 39 eiro – reiz divi – tātad gandrīz 80 eiro. Tā ir tā samaksa, ko tagad ir atvēlējusi Kultūras ministrija. Tā kā šajā lietā ir vēl ļoti daudz darāmā. Es novēlu saprast, dzirdēt mūs arī tiem, kas nodrošina procesu, un lai viņi pārdomā, kāda nozare varētu būt pēc 10, 20 un 30 gadiem," teic Rimšēviča.
Pretendentus balvai var pieteikt kopš septembra, un Agita Rimšēviča atsaucību vērtē kā labu, taču pieteikumi joprojām tiek ļoti gaidīti. Tos var iesniegt gan valsts un pašvaldības iestādes, gan nevalstiskās organizācijas, gan ikviens individuāls cilvēks, kurš vēlas izcelt kādu izcilu šī gada kormūzikas sasniegumu vai arī kādu īpašu personību par mūža ieguldījumu kora mūzikas laukā.
Kopumā balvas pasniegs deviņās nominācijās, un laureāti saņems tēlnieka Oskara Mikāna bronzā veidoto balvu, kuras pamatā ir ideja par koriem kā latviskuma mugurkaulu, tāpēc balva darināta skriemeļa simboliskā veidolā, stāsta Oskars Mikāns: "Tā ideja: tātad ir daudz koristu, kas kopā rada kaut ko vienotu. Kas ir katrs dziedātājs? Katrs dziedātājs ir it kā daļa, bet viņš ir ļoti būtisks, katram kolektīvā ir jāpiedalās un no pilnas sirds. Tā mēs nonācām līdz mugurkaula skriemelim, jo visi skriemeļi kopā izveido mugurkaulu, uz kā viss turas, tas ir tas kultūras mugurkauls."
Pretendentus pirmajai Kormūzikas balvai vēl var izvirzīt līdz 27. decembrim, pēc tam darbu sāks žūrija, izvērtējot pieteikumus, un balvu svinīgā pasniegšanas ceremonija notiks 20. janvārī Mežaparka estrādes Kokaru zālē.
