"Nupat poļu eksperts Kšištofs Urbanjaks, kurš ir piesaistīts Piltenes ērģeļu restaurācijā, arhīvos ir atradis vairākus dokumentus, kas aizvien vairāk nostiprina mūsu pārliecību, ka šīs ērģeles ir būvējis izcilais Kēnigsbergas ērģeļbūvētājs Johans Jozua Mozengels (Johann Josua Mosengel). Viņš ir ārkārtīgi svarīga figūra ērģeļbūvē. Viņa rokai pieder Kēnigsbergas Doma ērģeles, kuras diemžēl ir izpostītas, un daudzi citi instrumenti.
To, kāds ir Kēnigsbergas liktenis, mēs visi labi zinām, un tāpēc viņa instrumenti ir gājuši bojā. Tādā kārtā Piltenes instruments ir vienīgās šī meistara ērģeles, kuras ir saglabājušās līdz mūsdienām,"
pirms Vēsturisko ērģeļu svētku koncerta Piltenē par izzināto steidz vēstīt ērģeļbūvētājs Jānis Kalniņš.
Vaicāts, ar ko Piltenes ērģelēs atšķiras no citiem instrumentiem, Kalniņš Latvijas Radio raidījumā "Pa ceļam ar "Klasiku"" atbild: "Mēs varam runāt par specifiskām ērģeļu lietām – par dispozīciju, kas ir ļoti tipiski Mozengelam un tam laikam, par to, ka instruments ir radīts tieši korāļu pavadīšanai –, bet interesantākais ir šī instrumenta vēsture. Man ir izdevies arhīvos atrast materiālus, ka Liepājas ērģeļbūvētājs Karls Hermans 19. gadsimta vidū ir piedāvājis Piltenē būvēt jaunas ērģeles ar jaunu dispozīciju, bet laimīgā kārtā šis projekts nav realizēts. [..] Jāpieņem, ka finanšu iemeslu dēļ netika realizēti daudzi iecerētie pārbūves projekti. Tā ir milzīga laime, ka tas nav noticis un
šis instruments ir saglabājies oriģinālā veidā. Protams, ļoti daudzu stabuļu trūkst, ir bijušas kaut kādas pārbūves, bet ne tik daudz, lai nebūtu iespējama stipri vien autentiska rekonstrukcija."
Tādu zīmju, kas būtu atstātas uz Piltenes evaņģēliski luteriskās baznīcas instrumenta un vēstītu par tā mūžu, īsti nav. Uz ērģelēm sānu malā ir tikai viens gadskaitļa ieskrāpējums – 1722 –, bet par datējumu to īsti nevar uzskatīt, saka Jānis Kalniņš. Ērģeļbūvētājs cer, ka restaurācijas procesā, kad būs pamatīgāka ērģeļu izjaukšana, to iekšpusē kaut ko izdosies atrast. Kas attiecas uz reģistru nosaukumiem – tie ir saglabājušies no tiem laikiem. "Visa dispozīcija ir oriģināla. Ir oriģinālie reģistru uzraksti, kas rakstīti ar roku," viņš piebilst.
Barokālā instrumenta stāvoklis pašreiz esot ļoti bēdīgs. "Ja tā ļoti veikli, veiksmīgi mēģina spēlēt, tad kaut ko var nospēlēt, bet katrā ziņā instrumenta stāvoklis būtu apzīmējams kā – nelietojams instruments," uzsver Kalniņš. "Ērģelēm vislabāk var palīdzēt, savācot nepieciešamo summu. Instrumenta profesionāla restaurācija ir aptuveni 60 000 eiro, kā mēs esam sarēķinājuši. Pirmais darbs ir konservācija: visas detaļas vajag notīrīt, konservēt, stabules ir jāsašķiro. Tad saskaņā ar restaurācijas programmu ir jāveic restaurācijas darbi: jāsaved kārtībā vējlādes, koka stabules, jāizgatavo trūkstošās stabules, un tā solīti pa solītim, līdz instruments atdzimtu savā sākotnējā veidolā."
Senās mūzikas skanējums uz autentiska instrumenta
Piltenes luterāņu baznīcas ērģeles Ilona Birģele ir apraudzījusi vairākkārt, un pēdējā reize bijusi pavisam nesen. Iemēģinot instrumentu, viņa konstatēja, ka uz tā ir iespējams spēlēt arī skaņdarbus ērģelēm solo. "Ērģelēm šobrīd pieci no deviņiem reģistriem ir skanoši. Protams, ne tuvu tam, kā tiem vajadzētu skanēt, bet es domāju, ka klausītāji to senatnīgo priekštatu noteikti saņems. [..]
Uz šīm ērģelēm seno mūziku ir ļoti ērti spēlēt, jo tās ļoti labi pakļaujas artikulācijai; pareizāk sakot – tā senatnīgā skaņa veidojas dabīgi,"
stāsta Birģele. "Tas ērģelniekiem būtu ļoti liels pluss, ja Latvijā būtu vēl otrs barokāls instruments, uz kura viņi var spēlēt tieši senos skaņdarbus ērģelēm. Mūzikas akadēmijā kā studenti mēs, protams, mācījāmies seno mūziku, bet realitātē to īsto garšu var sajust tikai uz autentiskajiem instrumentiem. Bieži vien man ārzemēs jautā, uz kā tad mēs spēlējam seno mūziku, viņi nevar saprast, ka mēs spēlējam uz romantiskajiem instrumentiem. Protams, uz pneimatiskās traktūras nemaz nav iespējams atspoguļot senās mūzikas skanējumu."
Koncertam "Debesu harmonijas" Ilona Birģele ir izraudzījusi dažādu tautību komponistu darbus –
skanēs Jana Svēlinka, Džirolamo Freskobaldi un Johana Sebastiana Baha mūzika, kā arī nezināmu autoru kompozīcijas no Anglijas un Spānijas. Savukārt vokālais ansamblis "Schola Cantorum Vox lubilantis" un tā vadītāja Laine Tabora atskaņos pārsvarā viduslaiku repertuāru,
bet arī dažādus sakrālās mūzikas žanrus.
Pirms muzicēšanas ērģeļbūvētājs Jānis Kalniņš teiks ievadvārdus par restaurējamo instrumentu. Ieeja koncertā par ziedojumu Piltenes ērģeļu restaurācijai.
Uz koncertu tiek organizēts autobuss no Rīgas uz Pilteni un atpakaļ. Vairāk informācijas par koncertu "Debesu harmonijas" un citiem vēsturisko ērģeļu svētku "Latvija – ērģeļu zeme" koncertiem var rast notikuma "Facebook" lapā.
