Aicināts pastāstīt par ansambli "Ældmusic", Ansis Bētiņš Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Rīta regtaims" atklāj, ka mūziķus kopā sapulcējis viņa kolēģis Valsts akadēmiskajā korī "Latvija" Serhijs Zadorožnijs. Līdz ar Bētiņu un Zadorožniju (viņš ir arī ansambļa vadītājs un 20. jūlija koncertprogrammas autors) muzicē vēl divas kora mākslinieces, diriģentes no Ukrainas – Natālija Behma un Oksana Nikitjuka. Ansambļa skanējumu tostarp bagātina klavesīniste Gertruda Jerjomenko.
Ja par ansambļa "Ældmusic" nosaukumu – "tas sevī slēpj nevis to, ka šis ansamblis akcentē savu darbības lauku kādā noteiktā laika periodā cilvēces vēsturē un atskaņo tikai renesanses, baroka, klasicisma un romantisma laikmeta mūziku, bet tas drīzāk sevī ietver mūziku, kas ir nākusi no pagājušiem, bijušiem laikiem," paskaidro Bētiņš. "Piemēram,
šajā koncertā līdzās 17. gadsimta ukraiņu mūziku izskanēs arī pāris ukraiņu romances, kas nāk no 19. un 20. gadsimta.
Tās gluži par laikmetīgām kompozīcijām nenosauksim."
Labdarības koncertā Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā pārsvarā skanēs Mikolas Diļecka (Микола Дилецький) kompozīcijas. "Viņš ir tagadējās Ukrainas teritorijā dzimis 17. gadsimta komponists, par kuru kopumā, un to atzīst arī mani ukraiņu kolēģi, ir atrodama ļoti skopa informācija – nav zināmi nedz viņa dzimšanas, nedz miršanas dati. Pēc viņa kompozīcijām un, kas vēl svarīgāk, viņa teorētiskajiem traktātiem, mēs varam izsekot viņa dzīves gaitām. Piemēram, ir zināms, ka ilgāku laiku viņš ir dzīvojis Viļņā, toreizējā Polijas–Lietuvas ūnijā, un visdrīzāk tur ir sastapies ar dažādiem no Itālijas atbraukušiem mūziķiem un komponistiem, no kuriem viņš arī smēlies idejas savu kompozīciju un teorētisko traktātu rakstīšanai. Tās [idejas] Diļeckis pēc tam arī ir aizvedis tālāk uz tagadējo Ukrainas teritoriju," stāsta Ansis Bētiņš.
"Es domāju, ka klausītājiem šī mūzika būs atklājums, jo Latvijā līdz šim, cik mums zināms, Diļecka mūzika nav atskaņota.
Serhija diplomdarbs mūsu Mūzikas akadēmijā ir saistīts ar vokālo mūziku Ukrainā 17. gadsimtā, un šie pētījumi ir interesanti ne tikai cilvēkiem, kas ar mūziku nodarbojas profesionāli, bet arī klausītājiem," piebilst Bētiņš.
