1991. gadā Ville Valo kopā ar domubiedriem dibināja gotiskā roka grupu "HIM". 1999. gadā, pateicoties dziesmai "Join Me in Death", ieguva starptautisku ievērību un grupas karjera uzņēma citus apgriezienus. "HIM" mūzikai ir klasiskā roka pamati, kas papildināti ar sintezatoru sniegtajām iespējām. Mūzika ir melodiska, ekspresīva, tematiski skar romantiskas un eksistenciālas tēmas, neizbēgamus galējos stāvokļus – kā dzimšana, nāve, mīlestība, naids. Pēdējo koncertu kopā "HIM" nospēlēja 2017. gadā.
Ville Valo ir bijis un vēl joprojām ir kulta cilvēks vairāku paaudžu klausītājiem.
Svarīgu lomu nospēlē gan Valo harismātiskā personība, gan fakts, ka atpazīstamību viņš ieguva laikā pirms interneta, līdz ar to kļuvis par daļu no katra klausītāja personīgām atmiņām.
"Palladium Riga" izskanējušā koncerta programmu veidoja 20 dziesmas – puse jaunā albuma "Neon Noir", puse "HIM" repertuārs. Šāda izlase radīja emocionālo pulsu – lielie hiti publiku parāva uz augšu, kad emocija krita, klausītājs tika pārķerts ar jaunās dziesmas melodisko cilpu. Man liels prieks par "The Kiss of Dawn" un "Buried Alive by Love", kas bija negaidīta un tādēļ ļoti patīkama izvēle (skaidrs, ka lielie "HIM" hiti, kā "Poison Girl", "Join Me in Death", "Killing Loneliness" u.c., būtu iekļauti jebkurā gadījumā). No jaunajām dziesmām "Saturnine Saturnalia" ir mana absolūtā favorīte, jo atklāj Villes balss tembra daudzveidību un ir jūtama atsauce uz "Black Sabbath" daiļradi.
Koncertā Villi Valo dzirdēju jau trešo reizi. Pirmās divas reizes bija 2008. gadā Vācijā – "HIM" solo koncertā Berlīnē un festivālā "Rock am Ring", kur Ville dziedāja tik ļoti slikti, ka solījos viņu vairs koncertā neklausīties. 2024. gada 16. aprīlī "Palladium Riga" Ville Valo rādīja balss meistarklasi – gan tembrāli variējot dažādās nokrāsās, gan balsi prezentējot plašā diapazonā, gan dažādās vokālajās tehnikās. To visu klausoties, mans smaids aizsniedza ausis. Skaisti! Vēl jo vairāk tāpēc, ka ir arī pretēja pieredze.
VV grupa iepriecināja ar meistarīgām ģitāras mežģīnēm soliņos, bet zvaigzne šajā vakarā bija Ville Valo, kurš tik tiešām izskatījās laimīgs, ar savām mirdzošajām acīm vērojot publiku.
(Intervijā LSM viņš stāstīja, ka agrāk braukšana turnejā viņam esot bijis liels apgrūtinājums un tikai šobrīd esot iemācījies no garās koncertēšanas gūt prieku.)
Rokzvaigžņu un visu skatuves mākslinieku kopumā viens no sarežģītākajiem uzdevumiem ir "novecošana" jeb mainīšanās līdzi laikam atbilstoši savam statusam un vecumam. Publika vienmēr grib ko jaunu – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Mūsdienu Ville Valo zina eleganci. Ekspresīvās emocijas, kas ir daļa no viņa mūzikas pamata, pārvalda apzinātāk nekā destruktīvajā jaunībā, un tā balss! Tāpat šķiet, Valo būs nodzīvojis daudzas dzīves, kas kopumā ir skatuves mākslinieku priekšrocība. Viņš jau ir sarakstījis rokmūzikas vēsturi, "HIM" ir viena no Somijas visu laiku komerciāli veiksmīgākajām grupām. Šajā koncertturnejā viņš klausītājus veda atpakaļ laikā.
Tā mēs tur stāvējām, vecie jaunieši, samulsuši kā toreiz pamatskolas diskotēkā. Emocijas tik dzīvas!
