Pēc publikas iesildīšanas ar "Hey Wow Yeah Yeah" Robija Viljamsa koncerts tika atklāts ar 1997. gada dziesmu "Let Me Entertain You", kas ir oda dzīves svinēšanai, un Robijs pieteica vakara tēmu un jautājumu – kā kļūt par labu izklaidētāju? Un tūlīt uz to atbildēja. Jāizveido saikne ar publiku, un šo saikni šovmenis radīja, starp dziesmām mirdzot kā komiķis – jokojot par pasauli un sevi, atklājot savas vājības un negaidīti ar joku vai komplimentu pārsteidzot atsevišķus skatītājus. Lai iekustinātu publiku, noder karaoke režīms, kas šoreiz tika izmantots, dziedot "Moonsoon" un "Strong".
Lai arī Viljamss burtiski mirdzēja, jo bija tērpies fliteru kreklā, apbrīnojami veiksmīgajā karjerā viņu desmitiem gadu ir pavadījusi destrukcija – atkarība no dažādām vielām un depresija. Šo dzīves pieredzi viņš meistarīgi ietērpis tādās dziesmās kā "Come Undone", "No Regrets", "Strong", "Eternity", "Feel" – tām joprojām piemīt popmūziku raksturojošais lipīgais melodiskums, līdzās arī melanholija un emocionāla niansētība, pateicoties šim kopumam, dziesmas skan pāri dekādēm. Savai ģimenei – sievai un četriem bērniem – viņš veltīja "Love My Life", jo ģimenē viņš galu galā ir atradis savu piepildījumu, lai gan jaunībā esot zvērējis, ka nekad neprecēšoties.
Protams, Robijs Viljamss labi apzinās, ka noveco, un par to viņš atgādina ar "mammu joku". Tika pieminēts arī "meitu paaudzei" šobrīd tik aktuālais Harijs Stailzs.
Vērojot koncertu no arēnas aizmugures, ļoti svarīgs faktors bija lielie ekrāni un košās projekcijas, kas, piemēram, Robijam deva iespēju četrkārši multiplicēties un katrai dziesmai piešķīra savu šova elementu. Košie vizuāļi savā veidā balansēja skaņu, kas arēnā ir tāda, kāda tā ir. Taču galvenais ir atmosfēra, kas šoreiz apvieno lielāko koncertu, komēdiju šovu, futbola spēles azartu un sirsnīgumu.
Zālē izskanēja ovācijas, kad Robijs Viljamss vēsturiskā ekskursa ietvaros atzīmēja Latvijas neatkarības atjaunošanu, atbrīvojoties no PSRS režīma.
Viņš turpināja stāstu par savu pieredzi "Take That" un grupas pikanto video "Do What U Like" – izklaidējoši, bet "Take That" Latvijā nav tik liels vārds kā "Oasis". Šajā koncertā Robijs izpildīja arī "Oasis" dziesmu "Don't Look Back In Anger", kas arī ir spēlējusi būtisko lomu viņa karjeras attīstībā un bija saldais ēdiens tiem klausītājiem, kas ir britpopa cienītāji. Ballīte uzņēma pagriezienus ar dziesmu "Kids", bet kulminācija bija himniskā "Angels" – Robija Viljamsa visu laiku lielākais hits. Viņš iznāca arī uz "atkārtot" un a capella nodziedāja jau izskanējušo dziesmu popūriju, vēlreiz patestējot publikas zināšanas. Tā divu stundu un 19 numuru ilgais koncerts bija noslēdzies.
Kā radīt popdziesmas, kas skan pāri desmitgadēm? Ar cilvēcīgumu. Lai arī Robijs Viljamss ir superzvaigzne, kas pārdevis miljoniem ierakstu un koncertu biļešu, viņš ir arī viens no klausītājiem. Viņš dzied par mums. Bet šī iespēja būt par izklaidētāju, iepriecinot miljonus, viņam ir glābusi dzīvību. Un vēlreiz – kā kļūt par izcilu izklaidētāju? Tu atdod skatuvei dzīvi.
