Dienas ziņas

Rēzeknē protestētāji pulcējas no visas Latgales

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Londonas latviešu korim – 75

Londonas latviešu korim – 75

Nupat iespaidīgu jubileju – 75 gadus – Londonā atzīmēja latviešu koris. To 1948. gadā dibināja komponists un diriģents Alberts Jērums, lai ar mūzikas palīdzību uzmundrinātu un vienotu latviešus trimdā, kā arī uzturētu latviešu valodu un tradīcijas. Londonas latviešu koris ir vienīgais koris Lielbritānijā, kas kopš dibināšanas pēckara gados ir izdzīvojis līdz mūsdienām, turklāt šobrīd ir tik kuplā skaitā kā nekad. Un tiem, kas vēlas tajā dziedāt, pat nākas gaidīt brīdi, kad tiks uzņemti korī.

Pašā Londonas centrā vairāk nekā 800 gadus vecā "Holy Sepulchre" baznīcā visas 400 sēdvietas uz koncertu bija rezervētas jau iepriekš, lai kopīgi ar Londonas latviešu kori godam nosvinētu 75 gadu jubileju. 

Kori vada mūziķu ģimene – trīs diriģenti – trimdas latviete Lilija Zobens, kura bija goda virsdiriģente Dziesmu svētkos, viņas dzīvesbiedrs Lezlijs Īsts, kurš par ieguldīto darbu mūziķu izglītībā saņēmis britu impērijas apbalvojumu, kā arī viņu meita Andra Zobens-Īsta, kura kopā ar māsu Karolīni un folkloras grupu "Austrumkalns" kuplināja koncertu.

"Dalība Dziesmu svētkos Rīgā pagājušajā gadā iedrošināja daudzus pievienoties mūsu korim. Iepriekš bijis tā, ka pēc Dziesmu svētkiem parasti dziedātāju kļūst mazāk, bet tagad – tieši pretēji – kļuva vairāk. No 40 cilvēku kora esam izauguši līdz korim ar 60 dziedātājiem," sacīja Lezlijs Īsts.

"Bija ļoti cītīgi jāstrādā, bet mēs to sākām diezgan laicīgi. Un līdz ar to es domāju, ka koris bija ļoti sagatavots uz šo koncertu," sacīja Andra Zobens-Īsta.

"Tāds lepnums, ka mans koris ir centies dziedāt pareizi un labi, un dziedāt no sirds un dvēseles. Es vairāk no viņiem nevaru prasīt, viņi visi ir malači. Viņi centušies, viņi mācījušies savas dziesmas mājās, ja viņi nav tikuši uz mēģinājumu. Tāpēc viņiem labi skan, katrs ir darījis to labāko, ko viņš var," sacīja Lilija Zobens.

Tika godināti arī bijušie kora dziedātāji, kurus lūdza piecelties kājās.

"Jātaisa acis ciet un domās jādzied līdzi, un acu kaktiņā kāda maza asariņa. Aiz tā, ka labi skan, un aiz tā, ka es tur neesmu," sacīja bijusī Londonas latviešu kora dziedātāja Guna Hvoinska.

"Es dziedāju Londonas latviešu korī, sākot ar 70. gadu, kad es nonācu Londonā kā students. Tā ir ļoti forša sajūta redzēt, ka viss vēl turpinās un koris pat tik lielā sastāvā. Vēl lielāks nekā tad, kad es dziedāju," pastāstīja bijušais Londonas latviešu kora dziedātājs Juris Beņķis.

Tie, kuri latviešu valodu nezina, varēja lasīt dziesmu tekstu tulkojumus uz lielajiem ekrāniem. Baznīcā bija aplūkojama arī fotoizstāde ar korim nozīmīgiem mirkļiem.

Sveicēju bija tik daudz, ka nācās stāvēt rindā.

"Latvietim kordziedāšana ir dvēselē. Un kur vēl labāk, nekā kopā ar savējiem dziedāt un piepildīt sevi, savu sirdi, savu dvēseli un atcerēties, ka mēs esam daļa no tās lielās tautas, kas ir mazliet tālāk," atzina kora dziedātāja Gunta Birzniece.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti