Pagājušā gadsimta 80. gadu beigās Ventspils muzejs no skolotāja Kārļa Upīša saņēma īpašu dāvinājumu – Ventspilī dzimušā gleznotāja Jāņa Ferdinanda Tīdemaņa darbus. Pēdējoreiz muzejs krājumu eksponēja pirms desmit gadiem. Tagad, svinot mākslinieka 125. jubileju, tie skatāmi atkal.
"Mums nesenā laikā nākušas klāt divas jaunas Tīdemaņa gleznas. Un šī ir tāda laba iespēja parādīt atkal mūsu krājuma dārgumus, es domāju, ka vienus no izcilākajiem gleznieciskajā ziņā," skaidro Ventspils muzeja pārstāve Ieva Rupenheite.
Apskatei izliktas arī meistara personīgās lietas – paletes nazis un spieķis. Sadarbībā ar Rīgas Kino muzeju izstādē eksponēts arī mākslas filmas "Homo Novus" tēla Salutaura tērps. Pirmo reizi kopā ar grafikām izstādīta novadpētnieces Laimdotas Junkaras dāvinātā mākslinieka skice.
"Ingūna Ģēģere ir skatījusies šo nelielo pasteli, un tur tā kā var atpazīt, ka tā ir skice topošai gleznai kafejnīcā. Mums ir arī viņa pašportrets un neliels Antverpenes ostas skats ofortā, ko viņš arī apguva Antverpenes Mākslas akadēmijā. Un šīs dāmas – arī var atpazīt kādas no skicēm topošām gleznām," iepazīstina Rupenheite.
Darbi, kuros Jānis Ferdinands Tīdemanis attēlojis savu dzimto pilsētu, ir retums. Un nav arī drošticamu ziņu, vai pagājušā gadsimta 30.–40. gados mākslinieks Ventspils Svētā Nikolaja luterāņu baznīcu gleznojis, esot tai līdzās, vai arī pēc atmiņas savā darbnīcā, vai pat svešumā.
Tieši mākslinieka dzimšanas dienā, ja skaita pēc vecās laika skaitīšanas sistēmas, Ventspilī sākās glezniecības plenērs. Pirmo reizi tas nodēvēts mākslinieka vārdā, atklāj Rupenheite: "Mums bija kādreiz nosaukums "Agrīnais reālisms", bet nolēmām pievērst ventspilnieku uzmanību, kaut kādā veidā akcentēt lokālo pašapziņu un nosaukt mākslas plenēru Jāņa Ferdinanda Tīdemaņa vārdā."
Līdz 30. oktobrim Ventspils muzejā ir iespēja apskatīt plenērā tapušos darbus – Ventspils pilsētas vaibstus sešu mūsdienu mākslinieku acīm. Daļa no darbiem pēc izstādes paliks muzeja krājumā.
