Lai notvertu mirkli un īstenotu vēlmi parādīt, kā rodas tēls, gleznotāja Sandra Krastiņa uzaicināja aktieri Vili Daudziņu radīt mūsdienu cilvēka tēlu – dienas varoni.
„Mana interese, uzrunājot Vili Daudziņu, bija sadalīt šo gleznas rašanos. Vilis ir tas, kas radīja tēlus. Viņš viņus izdomāja, nopozēja, iemiesojās tēlā, Jānis Deinats nofotografēja un pēc tam es pilnīgi brīvi ar šo materiālu veidoju savu versiju,” stāsta gleznotāja Sandra Krastiņa. „Tas ir dienas varonis, tas ir mirklis – šodien ir, rīt nav, bet tas nenozīmē, ka tas nav nozīmīgi. Un ka viņam ir jābūt uzvalkā, kreklā, nekādos tur togās vai vainagos.”
Un tā fotosesijā kopā ar fotogrāfu, kuriem abiem uzticas - Jāni Deinatu, nospiežot slēdzi izteiksmīgākajā pozā, tapuši vairāki tēli. Viens no tiem – “Dusošais kareivis”, ko Vilis Daudziņš vienmēr gribējis notēlot.
„Mans viens no varoņiem šeit ir tāds „Nogurušais varonis”, un sākumā tā doma man kaut kā nāca no kapiem un Kārļa Zāles figūrām abās pusēs, kas ir portālam – tie aizmigušie kareivji, kas gaida to brīdi, kad vajadzēs atkal celties un cīnīties par Latviju. Un kas tad mūsdienās? Tie ir tie senkareivji, mūsdienās biroja cilvēks par savu vairogu izmantos savu žaketi un tad viņš piesegtos un aizmigtu un gaidītu, kad atkal Brisele sauc Un, ja ne Brisele, tad vismaz sauc viņu dažādās valodās Frankfurtes vai Kopenhāgenas lidostās, ka reiss ir atcelts vai pārcelts, vai, ka viņam jāiet uz tiem un tiem vārtiem. Kamēr tas vēl nenotiek, viņš guļ,” skaidro aktieris Vilis Daudziņš.
Šai idejai – uzgleznot mirkli, uzgleznot to, ka šodien ir un rit var nebūt, māksliniece Sandra Krastiņa atradusi sev jaunu izteiksmes līdzekli - melnu tāfeles krāsu un krītu.
„Šis izteiksmes līdzeklis, ko es izvēlējos – tas ir zīmējums, viegli notraucams, te viņš ir, te vairs nav, protams ātrs un krīts. Krīts ienāca prātā. Bet tas nav, ka jūs iesiet garām un ar plecu notrausīsies gleznojumu – viņš izskatās mirklīgs, bet īstenībā – moderna glezna,” – tā Krastiņa.
„Tas ir brīnišķīgi, ka par aktieri vai par aktiera tēlu Sandra runā, izmantojot krītu, kas ir tik viegli gaistošs, laicīgi mirklīga lieta – metafora brīnišķīga. Jo no vienas puses – mēs, aktieri, veidojas savus tēlus un gadu gaitā tie ir ļoti daudz izveidojušies un katru reizi, kad tāds tēls ir izveidots, viņš jāslauka nost un jābūvē nost, un mēs esam tikai tāfele, uz kuras atkal tiek iegūts jauns un jauns tēls, jauna kontūra,” stāsta Daudziņš. „Un es tā aizdomājos, ka tā lielākā problēma tagad, kad man jau vairāk nekā divdesmit gadu uz teātra skatuves, kā radīt jaunu tēlu, kuram nebūtu nekādas līdzības ar iepriekšējo?”
Izstāde “Dienas varonis” būs aplūkojama Eduarda Smiļģa Teātra muzejā līdz pat Ziemassvētkiem, 22.decembrim.
