Talsu muzeja krājumā ir vairāk nekā tūkstotis dažādu mākslas darbu. Izstādē redzama tikai daļa no jaunieguvumiem, atklāj Talsu novada muzeja galvenā speciāliste mākslas jautājumos Guna Millersone. Vislielākās ir izcilo novada mākslinieku Žaņa Sūniņa (1904 - 1993) un Jēkaba Spriņģa (1907 - 2004) darbu kolekcijas, kas nonākušas muzeja krājumā.
„Spriņģis ir mākslinieks, kurš šajās mājās ir strādājis par skolotāju. Tāds viņš izskatījās 1935. gadā, kad sāka strādāt Talsu Valsts ģimnāzijā. Viņš visu acu priekšā kļuva par modernu mākslinieku, dzīvodams skaistajos Talsos,” rāda un stāsta izstādes veidotāja.
Guna Millersone Talsu novada muzeja strādā vairāk nekā 30 gadus. Šo gadu laikā viņai veidojusies padziļināta izpratne par tiem darbiem, kuriem būtu jānonāk muzeja krājumā. Ik pa laikam darbus muzejs iepērk.
„Es lēnām skatos, kas parādās, tas attiecas uz jaunāko laiku māksliniekiem. Tā būtu, piemēram, Talsu Krūmu mākslas grupa. Ik pa pieciem gadiem mēs darbus iepērkam, lai būtu labi pārstāvēti Talsu novadnieki un tie, kuri pa šiem gadiem aizklīduši uz Rīgu vai ārzemēm. Notiek rūpīga atlase, tas nav nejauši,” uzsver Millersone.
Izstādes veidotāja uzmanību pievērš Frederika Fībiga (1885 – 1953) darbiem, kas apskatāmi muzejā. Fībigs 1907.gadā aizbrauca uz Parīzi, mācījās Žiljēna akadēmijā un kļuva par Parīzē labi zināmu grafiķi.
Jaunākais ieguvums ir 2008. gadā diplomāta Rolanda Lappuķes muzejam atvestais sūtījums no Francijas pilsētas Selestates ar F. Fībiga agrīnajiem darbiem, arī ar skicēm un uzmetumiem, kuri tapuši 20. gs. pašos pirmajos gados vēl Talsos, kā arī viņa Parīzes perioda sākumā ( ap 1908 - 1911 ) - linogravīras ar Tolstoja portretiem un neliela izmēra figurālajām gleznām. Kopskaitā mūsu muzejā glabājas ap 20 Fībiga eļļas gleznu un ap 100 skiču dažādās tehnikās. Muzejs ir izdevis Fībiga darbu katalogu „Frederikam Fībigam 120” (2005); ik pa 5 gadiem tiek rīkotas Frederika Fībiga jubileju izstādes, kurās rāda Talsu mākslinieku radošajās ekspedīcijās ( pa Fībiga pēdām Elzasā, Parīzē, Itālijā ) iegūto materiālu, kurš arī nonāk muzeja krājumā.
Izstāde ir bagāta un saistoša savā žanru dažādībā un tehniku daudzveidībā. Pārsvarā tā ir glezniecība un grafika, pēdējos gados arī fotogrāfija, uzsver Guna Millersone. Pati muzeja ēka, agrāk Talsu Valsts vidusskola un Talsu ģimnāzija, ir bijusi kā ceļa sākums vairākiem Latvijā labi zināmiem māksliniekiem 1920. - 30. gados, atklāj izstādes veidotāja. Tie, piemēram, ir mākslinieki Kārlis Sūniņš (1907 -1979) un Kārlis Freimanis (1909-1987).
Izcilais nacionālā stila mākslinieks un ilustrators Kārlis Sūniņš 1930. gadā Talsu pusē ar freskām un ornamentālām kompozīcijām, arī mēbelēm izdaiļo Teodora Dzintarkalna jaunuzcelto māju „Dzintari”, bet Kārlis Freimanis - Ārlavas Lauksaimniecības biedrības namā (tagadējā Valdemārpilī) dekorē K. Valdemāra piemiņas zāli ar moto: „Latvji, brauciet jūriņā!” (1936). Šai laikā viņi kļūst populāri visā valstī ar vāku zīmējumiem žurnālā „Atpūta”. Padomju laikā viņi bija Lietišķās māksalas vidusskolas pedagogi.
Talsu novada muzeja krājuma jaunieguvumu izstādē var ceļot laikā no 19.gs. līdz pat mūsdienām.
