Sadaļas Sadaļas

Rīta Panorāma

Intervija ar Aivaru Birzmali un Jāni Misiņu, un Arti Orubu

Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Aivaru Aksenoku

Gleznotājas Sandras Krastiņas personālizstāde „Civilisti”

Sandrai Krastiņai vērienīga personālizstāde «Arsenālā»

No 9. septembra līdz 6. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" būs skatāma vērienīga Sandras Krastiņas personālizstāde “Civilisti”.

Sandra Krastiņa (1957)

Mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļā (1976–1982), profesora Eduarda Kalniņa meistardarbnīcā (1982–1986).

Strādājusi par pedagogu Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā.

Latvijas Mākslinieku savienības muzeja izveidotāja un vadītāja (2001–2006), apgāda “Neputns” žurnāla “Dizaina Studija” galvenā redaktore (2006–2012).

Darbojusies arī grafikā un animācijā, veidojusi dizainu Latvijas Bankas kolekciju monētām.

Izstādēs piedalās kopš 1980. gada. Regulāri rīko personālizstādes Rīgā, citviet Latvijā, arī ārvalstīs.

Autores darbi glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (Rīga), Ludviga muzeja (Ķelne, Vācija), Valsts Tretjakova galerijas (Maskava, Krievija) krājumā, kā arī daudzās citās muzeju un privātās kolekcijās Latvijā un ārvalstīs.

Kopš 1991. gadā notikušās personālizstādes Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" šī ir plašākā autores darbu skate, kurā apmeklētāji ieraudzīs gan pavisam jaunus darbus, gan 20. gadsimta 90. gados tapušās kompozīcijas. Tādējādi ekspozīcija sniegs visai pilnīgu pārskatu par mākslinieces daiļrades nozīmīgākajiem periodiem.

Izstādē “Civilisti” Sandra Krastiņa priekšplānā izvirza tēmu, kas viņai ir bijusi būtiska kopš radošās darbības uzsākšanas – indivīda un notikumu attiecības. Kā cilvēks pozicionējas dažādās vēsturiskajās, politiskajās un kultūras situācijās, kā izjūt sevi apdzīvotajā vidē un norisēs? Tematizētos jautājumus autore risina arī mākslinieciski tehniskā līmenī, lai statiskajā medijā – glezniecībā – notvertu fragmentētu, tomēr dinamiski virzītu laika un izjūtu kustību.

Šodienas sižetu līniju Sandras Krastiņas jaunākajos darbos pārstāv balti vīriešu krekli un vareni buļļi. Krekls liek domāt par zināmu varas maskulīnā un deindividualizētā rakstura atsegšanu – to valkātāji ir promesoši, kaut kur ārpus gleznas rāmjiem.

Savukārt pievērsties buļļa tēlam Krastiņu ierosināja Kārļa Lakšes fotogrāfija no 20. gadsimta 30. gadu beigu lauksaimniecības izstādes Koknesē, kurā attēlota uz buļļa sēdoša sieviete. Gan konkrētais vēsturiskais moments, kas nav neitrāls termins Eiropas vēsturē, gan buļļa tēla klišejiskā rezonanse ar Eiropas nolaupīšanu trāpīgi izsaka šobrīd notiekošo. Turklāt bullis iemieso vīrišķīgu, varenu un nevaldāmu spēku, kas, lietots no praktiski patērnieciskā aspekta, tiek viegli sadalīts pa gabaliem.

Izstādē “Civilisti” no agrākajiem gadiem iekļauts gleznojums no 12 daļām “Apzeltītie jātnieki”, kuri Rietumiem klasiskajā vadoņa un uzvaras simbolā – zirgā – drīzāk sēž novārguši un apjukuši.

90. gadu perioda ciklā “Aizmigušie jātnieki” gan zirgs, gan jātnieks veidoti kā tikko dzimuši un kusli radījumi neizprotama ceļojuma sākumā. Vēlāk seko jaunu stila paņēmienu meklējumi, un “Zilais periods” ir laiks, kad kā mākslinieces gleznieciskās telpas noteicošais izteiksmes līdzeklis izvirzās viena krāsa – ultramarīna zilais, ienāk multiplicēti pavairojamu cilvēka siluetu raksts, tiek akcentēts kompozīciju spriegums un kustību ritmika.

Izstādes laikā tiks prezentēta apgādā “Neputns” izdotā grāmata par mākslinieci.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt