Sandra Krastiņa (1957)
Mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļā (1976–1982), profesora Eduarda Kalniņa meistardarbnīcā (1982–1986).
Strādājusi par pedagogu Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā.
Latvijas Mākslinieku savienības muzeja izveidotāja un vadītāja (2001–2006), apgāda “Neputns” žurnāla “Dizaina Studija” galvenā redaktore (2006–2012).
Darbojusies arī grafikā un animācijā, veidojusi dizainu Latvijas Bankas kolekciju monētām.
Izstādēs piedalās kopš 1980. gada. Regulāri rīko personālizstādes Rīgā, citviet Latvijā, arī ārvalstīs.
Autores darbi glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (Rīga), Ludviga muzeja (Ķelne, Vācija), Valsts Tretjakova galerijas (Maskava, Krievija) krājumā, kā arī daudzās citās muzeju un privātās kolekcijās Latvijā un ārvalstīs.
Izstādē “Civilisti” Sandra Krastiņa priekšplānā izvirza tēmu, kas viņai ir bijusi būtiska kopš radošās darbības uzsākšanas – indivīda un notikumu attiecības. Kā cilvēks pozicionējas dažādās vēsturiskajās, politiskajās un kultūras situācijās, kā izjūt sevi apdzīvotajā vidē un norisēs? Tematizētos jautājumus autore risina arī mākslinieciski tehniskā līmenī, lai statiskajā medijā – glezniecībā – notvertu fragmentētu, tomēr dinamiski virzītu laika un izjūtu kustību.
Šodienas sižetu līniju Sandras Krastiņas jaunākajos darbos pārstāv balti vīriešu krekli un vareni buļļi. Krekls liek domāt par zināmu varas maskulīnā un deindividualizētā rakstura atsegšanu – to valkātāji ir promesoši, kaut kur ārpus gleznas rāmjiem.
Savukārt pievērsties buļļa tēlam Krastiņu ierosināja Kārļa Lakšes fotogrāfija no 20. gadsimta 30. gadu beigu lauksaimniecības izstādes Koknesē, kurā attēlota uz buļļa sēdoša sieviete. Gan konkrētais vēsturiskais moments, kas nav neitrāls termins Eiropas vēsturē, gan buļļa tēla klišejiskā rezonanse ar Eiropas nolaupīšanu trāpīgi izsaka šobrīd notiekošo. Turklāt bullis iemieso vīrišķīgu, varenu un nevaldāmu spēku, kas, lietots no praktiski patērnieciskā aspekta, tiek viegli sadalīts pa gabaliem.
Izstādē “Civilisti” no agrākajiem gadiem iekļauts gleznojums no 12 daļām “Apzeltītie jātnieki”, kuri Rietumiem klasiskajā vadoņa un uzvaras simbolā – zirgā – drīzāk sēž novārguši un apjukuši.
90. gadu perioda ciklā “Aizmigušie jātnieki” gan zirgs, gan jātnieks veidoti kā tikko dzimuši un kusli radījumi neizprotama ceļojuma sākumā. Vēlāk seko jaunu stila paņēmienu meklējumi, un “Zilais periods” ir laiks, kad kā mākslinieces gleznieciskās telpas noteicošais izteiksmes līdzeklis izvirzās viena krāsa – ultramarīna zilais, ienāk multiplicēti pavairojamu cilvēka siluetu raksts, tiek akcentēts kompozīciju spriegums un kustību ritmika.
Izstādes laikā tiks prezentēta apgādā “Neputns” izdotā grāmata par mākslinieci.
