Izstādes "atklāšana" norisināsies visas dienas garumā un tās laikā mākslinieces Ievas Kraules-Kūnas iekārtotā ziedu salonā būs iespējams iegūt savā īpašumā ziedus dzīves svarīgākajām dāmām. Katra kompozīcija sevī nesīs īpašu, ziedos kodētu vēstījumu.
"Tā būs izstāde, kuru papildinās atrakcija. Pati atrakcija būs ziedu salons, kuru mēs esam veidojušas kopā. Mēs būsim puķu pārdevējas," atklāj Ieva Kraule-Kūna.
Anna Bernarde stāsta, ka jau vairāk nekā 10 gadus 8. martu pavada puķu veikalā, bradājot pa tulpju kātiem un tirgojot vīriešiem ziedus. Arī vēl Valentīndienā, Mātes dienā un 1. septembrī, kad vajag papildu darba rokas tirgotājiem, viņu var sastapt Vecmīlgrāvī.
Vai Ievas Kraules-Kūnas un Annas Bernardes ieceri var saukt par 8. marta ziedu ''ātro palīdzību''? Drīzāk tas esot īpašs sveiciens.
"Tu nopērc trīs kolēģēm tulpes Vecmīlgrāvī un tad tu brauc uz centru mammai nopirkt puķes pie mums. Vai sirdsdāmai," bilst Kraule-Kūna.
Starptautiskās sieviešu dienas iedīgļi meklējami 1908. gadā, kad Ņujorkā apmēram 15 000 sieviešu devās protesta demonstrācijā, pieprasot īsākas darba stundas, augstāku atalgojumu un balsstiesības. Gadu vēlāk Amerikas Sociālistu partija izziņoja pirmo nacionālo Sieviešu dienu.
1910. gadā starptautiskajā strādājošo sieviešu konferencē Kopenhāgenā vācu marksiste un politiskā darbiniece Klāra Cetkina ierosināja ideju par sievietēm veltītu dienu, ko varētu svinēt starptautiskā mērogā. Konferencē piedalījās ap 100 sievietes no 17 dažādām valstīm, un iecere tika vienbalsīgi atbalstīta.
Starptautisko sieviešu dienu pirmoreiz svinēja 1911. gadā Austrijā, Dānijā, Vācijā un Šveicē. No 1975. gada šo dienu kā starptautiski svinamo atzina arī Apvienoto Nāciju Organizācija.
"Mēs kritiski vai nekritiski neiestājamies pret šiem svētkiem, bet drīzāk paskatāmies uz to, kā padomju mantojums, lai cik ļoti mēs negribētu to atzīt, ir kļuvis par daļu no mūsu kultūras, un tie svētki ir kļuvuši arī par mūsu svētkiem," analizē Kraule-Kūna.
"Mēs dzīvojam padomju būvēs – mikrorajonos, svinam padomju svētkus ar rasolu, tā it kā ir mūsu lieta, jo tas darīts tik ilgi. Nezinu, kurš cilvēks, sajūtot rasola garšu, domā par sarkanu karogu. Visdrīzāk domā par vecmāmiņu, krustmāti vai kādām bērnības viesībām. Tādēļ arī tie svētki ir mūsu svētki beigās."
Kraule-Kūna vērtē, ka svarīgāks ir ne tik daudz tas padomju aspekts Sieviešu dienai, bet aspekts, par kuru vairs īsti nerunā, ka tie bija strādājošu sieviešu svētki.
"Tās nav vienkārši sievietes. No tā viedokļa liekas interesanta Annas klātbūtne, jo viņai darbā smagākā diena ir Sieviešu diena. Viņa ir tā īstā sieviete, kuru svinam. Un arī citas puķu veikala pārdevējas," uzskata Kraule-Kūna.
Bet pati izstāde ir mākslinieces fantāzijas ziedu salons.
"Sākums bija tāds, ka man bija miglaina atmiņa par vecu žurnālu, kur ir attēls ar ''Saktas'' puķu tirgu. Tur ir īpaši ziedu stendi ar spoguļiem. Atradu šo veco žurnālu, noglabāju to attēlu, tad pazaudēju to attēlu.
Tagad atmiņā ir miglains tēls, ko nespēju restaurēt. Domāju, jāpieturas pie sajūtas, kas bija, skatoties uz to attēlu. Tie ir mani lieliskie sievišķīgie ziedu stendi," raksturo Kraule-Kūna.
Ievas Kraules-Kūnas un Annas Bernardes izstāde "Sveiciens 8. martā” Rīgas cirka Ziloņu zālē būs skatāma līdz 3. aprīlim.
